Vācu jauniete uz vairāk nekā diviem mēnešiem iestrēgst Kolkā
Covid-19 pārsteidza tālu no mājām tūkstošiem cilvēku, arī Elizabeti Fūgi (28) no Vācijas. Sudrabains džipiņš un rudā sunene Maja ir meitenes biedri teju pusgadu garā ceļojumā pa Eiropu, kas uz vairāk nekā diviem mēnešiem aprāvās Kolkā.
Elizabete ir programmētāja, strādā attālināti, ceļo un apmetas kā brīvprātīgā pie tiem, kas reģistrējušies vietnē "Workaway". Latvijā šādi ceļotājus uzņem 42 mājās, arī Kolkas "Ūšos" Dženeta Marinska. Brīvprātīgie par pajumti un maltīti ar saimniekiem norēķinās nevis naudā, bet ar savu darbu.
Pusgads Āfrikā
Šādi Elizabete ar nelieliem pārtraukumiem ceļo jau gadu, iepazīst dažādu tautu dzīvi un parasti izvēlas ekosaimniecības. Pērn pusgads pagāja Botsvānā, kur dzīvoja māsa, un viņa labi iepazina šo Āfrikas valsti, kur galvenie ienākumi ir no dimantu raktuvēm un tūrisma, bet reti kurš nodarbojas ar lauksaimniecību, lielāko daļu pārtikas ieved.
Tāpēc meitene, kas šajā garajā dzīves ceļojumā meklē, ko īsti vēlas darīt, prāto, ka varētu kādā auglīgā Botsvānas palienē izveidot permakultūras saimniecību un ierādīt vietējiem, kā sadarbībā ar dabu audzēt pārtiku.
Termometram pietrūka iedaļu
Pēc atgriešanās no Āfrikas dzimtajā Frankfurtē Elizabete ziemā nolēma doties uz Norvēģiju līdz pat Nordkapam, tur bija auksts, toties ziemeļblāzma katru nakti. Cik auksti bija?
“Grūti pateikt, jo termometrs rādīja tikai līdz -30 grādiem,” smejas Elizabete. Tagad skaidrs, kāpēc viņas ceļabiedrene ir retrīveram līdzīgā Maja – ļoti silta un lādzīga, turklāt kopā ar draudzīgu suni vieglāk uzsākt sarunas ar cilvēkiem. Elizabete precizē, ka ļoti aukstā laikā viņa guļ mašīnā, kad temperatūra ir plusos, pārceļas uz telti.
Visu februāri priecājusies par ziemeļblāzmu Norvēģijā, Elizabete pamazām virzījās uz Vācijas pusi – cauri Somijai uz Pēterburgu un Igauniju, bet bija klāt laiks, kad daudzi jau atteicās uzņemt nezin kur izceļojušos pasaules klaidoni.
No darba nebijās
15. martā ceļotāja iebrauca Latvijā, 18. martā – "Ūšos". Doties uz iecerēto apmešanās vietu Lietuvā vairs nevarēja – tobrīd robeža jau bija slēgta. Lietuvas saimniecība atteicās uzņemt ceļotāju, un pēc pāris dienām Baltijas valstu robežas bija ciet. Vēl plānos bija mēnesi pavadīt Baltkrievijā, tad Ukrainā Černobiļas apkārtnē un Polijā Aušvicas apkārtnē, bet Covid 19 visas ieceres nobremzēja.
Vietā, kur ir visskarbākais klimats Latvijā, jaunietei vajadzēja pavadīt divus mēnešus un aprīlī nosvinēt dzimšanas dienu. Viņai slēgtas robežas ir brīnums, 1989. gadā, kad gāza Berlīnes mūri, Elizabete vēl nebija dzimusi.
Dženeta priecājas, ka meitene darba nebaidījās – nomazgāja visus logus, uzraka dobes, nokasīja krāsu no pārkrāsošanai domātām koka durvīm, pļāva zāli, ravēja, bet savā mašīnā strādāja kā birojā. “Tāda ceļošana man izmaksā lētāk nekā dzīvoklis Vācijā,” atklāj Elizabete.
Atkal mājupceļā
"Ūši" ir populāra lauku tūrisma saimniecība pašā jūras krastā netālu no Kolkas raga. Pavasaros te apmetas putnu vērotāji ne tikai no Eiropas, bet pat citiem kontinentiem – vērot tūkstošiem lidoņu migrācijas laikā ir ļoti aizraujoši, un vienmēr gadās kāds retums. Tomēr šogad klusa bijusi ne tikai ziema, bet arī pavasaris, bez neviena tūrista, un "Ūšu" saimniecei bija laiks viešņai parādīt ne tikai Kolku, bet arī Dundagu, Talsus un Ventspili.
20. maijā džips ar vācu meiteni un suni Klaipēdā uzbrauca uz prāmja klāja, un ilgais ceļojums noslēgsies Frankfurtē. Nākotnes plāni jāpārstrādā. Jauki vismaz, ka dzimtajā Vācija laiks ir daudz siltāks nekā Latvijā, atvadoties saka Elizabete, un abas ar Dženetu dodas uz lībiešu saieta namu, kas tikko atvērts, lai iegādātos suvenīrus.
