Ameriks pieļauj, ka Covid-19 izraisītā ekonomiskā krīze varētu turpināties vismaz gadu
Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ekonomiskā krīze varētu turpināties vismaz gadu, jo katrā valstī atveseļošanās notiks atšķirīgi, spriežot par Eiropas Savienības paveikto cīņā ar jauno koronavīrusu, pavēstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks (GKR).
Kā informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP birojs apkopojis valsti pārstāvošo deputātu viedokli par ES pasākumiem cīņā ar Covid-19 izraisīto krīzi.
Pēc Amerika vārdiem, ja krīze turpināsies vismaz gadu, svarīgākais jautājums būs darba vietas. Bezdarba līmenim ilgstoši saglabājoties vairāk nekā 10% līmenī, noteikti būs jādomā arī par papildu rīkiem un atbalsta pasākumiem sociālajam nodrošinājumam.
Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jācenšas panākt lielo starptautisko kompāniju ražotņu atgriešana Eiropas valstīs, akcentēja politiķis.
Vienlaikus Ameriks minēja, ka ES institūciju sagatavotā atbalsta pakete ietver virkni pasākumu, taču ir skaidrs, ka atbalsts būs nepieciešams arī turpmāk.
"Faktiski visās ES dalībvalstīs iekšzemes kopprodukta kritums būs neizbēgams un ekonomikas atveseļošanai būs nepieciešami lieli līdzekļi, kuru izlietojumam būs jābūt pārskatāmam," pauda politiķis.
Tāpat Ameriks uzsvēra, ka šai krīzei nebija gatava neviena valsts, jo modernā pasaule līdz šim nebija piedzīvojusi nevienu tik lielu epidemioloģisku krīzi. Viņš uzskaitīja, ka ir bijušas ekonomiskās, drošības, sociālās krīzes, bet tieši šāda krīze tiek pieredzēta pirmo reizi.
"Es uzskatu, ka, ņemot vērā šīs krīzes izgaismotos trūkumus, ES dalībvalstīm būtu jāveido jauna struktūra - mediķu ātrās reaģēšanas vienība. Tā būtu kā pārnacionāla mediķu, epidemiologu, virusologu vienība, kuras uzdevums būtu uzreiz reaģēt, ja kādā valstī ir epidemioloģiski draudi, un/vai arī sniegt palīdzību citām pasaules valstīm," pauda politiķis, norādot, ka šī vienība varētu būt kā neliela NATO, kurā katra dalībvalsts veic iemaksas un deleģē savus pārstāvjus.
Pēc politiķa domām, būtu jāpārdomā arī, vai ES nebūtu piešķiramas plašākas pilnvaras veselības aprūpes organizēšanā. Tāpat būtu jāturpina palielināt finansējums zinātnei un pētniecībai, kā arī jāveic starptautiska izmeklēšana par vīrusa izcelsmes vietu.
Kā ziņots, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai. Savu ieguldījumu devis arī EP - ne tikai likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem un nodrošinot bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem.
