“Pesimismā neslīkstam, darām savus darbus.” – Latvijas Zemnieku pārstāve par saimniecību dzīvi Covid-19 krīzē
Covid-19 globālā krīze jūtami traucē gan lielām, gan mazām zemnieku saimniecībām, stāsta Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja Agita Hauka. Īpaši grūti esot piensaimniekiem, taču cieš arī mājražotāji.
“Lielākām saimniecībām ir grūtāk pārdot savu produkciju nekā līdz šim. Mājražotājiem nav iespēju realizēt savu sarūpēto tirdziņos. Pesimismā gan neslīkstam, visi zemnieka turpina darīt savus darbus ar domu – cilvēkiem taču tik un tā būs jāēd,” ainu vispārināti ainu ieskicē LZF valdes priekšsēdētāja.
Īpaši grūti laiki šobrīd esot piensaimniecībām, jo krīt piena cenas, viņa piebilda.
Runājot par atbalstu, ko saskaņā ar valdības apstiprinātajiem Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajiem normatīviem, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji Covid-19 krīzes laikā saņems (45,5 miljonu eiro), Hauka norāda – mazās saimniecības tam lielākoties, visticamāk, nekvalificēsies, taču vidēji lielās un lielās no atbalsta iegūs.
“Vēlos piebilst, ka LZF diži necīnījās par vienlīdzību, saprotot, ka ir tādas nozares, kurām krīzes radīto apstākļu dēļ, palīdzība ir vairāk vajadzīga. Priecājos, ka ministrija un citas atbildīgās instances strādā, domā par lauksaimniekiem,” piebilda LZF valdes priekšsēdētāja.
Kādi atbalsta pasākumi paredzēti?
ZM izstrādātie noteikumi nosaka kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.
Saskaņā ar ZM publiskoto informāciju lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem kopumā plānots 45,5 miljonu eiro atbalsts un noteikumu projekts paredz trīs atbalsta pasākumus:
1) Vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai paredzēts atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, bet tikai tajā gadījumā, ja nozares ieņēmumi periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnija mēnesim samazināsies par 20% salīdzinājumā ar noteikto atsauces periodu.
Šajā gadījumā lēmumu par atbalsta piemērošanu pieņems Zemkopības ministrija, publicējot līdz 2020. gada 20. jūlijam oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesī” informāciju par nozares ieņēmumu samazinājuma apmēru.
Piena lopkopībai atbalsta apmērs tiek paredzēts 12,5 miljonu eiro apmērā. Par slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt ne vairāk kā 86 eiro, ja tā ganāmpulkā attiecīgā periodā ir ne mazāk kā trīs govis un piens ir piegādāts pirmajam pircējam.
Savukārt par 6-16 mēnešu vecu gaļas un piena šķirņu vai to krustojumā iegūtu liellopu varēs saņemt atbalstu, ja tas no saimniecības pārdots periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam. Atbalsta kopējais apmērs 3 milj. eiro, bet par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu ne vairāk kā 137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli ne vairāk kā 96 eiro.
Par nobarojamo cūku varēs saņemt atbalstu, ja tā periodā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam realizēta kautuvei vai nosūtīta uz kautuvi kaušanai. Atbalsta kopējais apmērs ir 3,5 miljoni eiro, bet ne vairāk kā 22,15 eiro par nobarojumu cūku.
2) Vienreizējs atbalsts tiek paredzēts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Atbalsta kopējais apmērs 2,5 milj. eiro.
Skolu ēdinātāji varēs pretendēt uz atbalstu uz par produktiem, kuru derīgu termiņš ir līdz 2 mēnešiem, šos produktus iznīcinot vai bez maksas izplatot labdarības organizācijām, veco ļaužu pansionātiem u.c.
Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par tiem produktiem bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.
3) Atbalsts tiks paredzēts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus.
Atbalstu varēs piešķirt, ja pretendentam 2020. gada martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25%, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā. Atbalsts tiks pārrēķināts 20% apmērā vai nu no preču krājumu vērtības pieauguma, vai apgrozījuma samazinājuma apmēra.
Atbalstu nepiešķirs atbalsta pretendentam, ja tas bija nonācis finanšu grūtībās līdz 2019. gada 31. decembrim.
Maksimālais atbalsta apjoms kopā ar citiem Covid-19 atbalstiem vienam pārtikas ražošanas uzņēmumam nedrīkstēs pārsniegt 800 tūkst. eiro, vienam primāro produktu ražošanas uzņēmumam, t.sk. lauksaimniekam, - ne vairāk kā 100 000 eiro, bet vienam zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumam – ne vairāk kā 120 000 eiro.
