Šodien Rīgā ielidos aptuveni 280 repatriantu, bet Covid-19 testu nodošana viņiem nav obligāta

Cipule norādīja, ka tāpat kā iepriekšējās reizēs Rīgas lidostā repatriācijas reisu pasažieriem būs iespēja pārliecināties par savu veselību, veicot testu uz Covid-19.

Raugoties no veselības nozares skatupunkta, testi būtu jāveic pilnīgi visiem pasažieriem, tāpēc NMPD rekomendējoši aicina visus pasažierus nodot šīs analīzes, sacīja Cipule. Patlaban gan nav zināms, vai šos testus repatriantiem varētu nākties veikt piespiedu kārtā.

"Šie ir ļoti sarežģīti jautājumi, kuri pašlaik ir "karsti". Mēs, protams, aicinām visus pasažierus veikt testus, taču mums patlaban nav precīza lēmuma rīcībai situācijās, ja pasažieris kategoriski to atsakās veikt. Ņemot vērā, ka tas skar ne tikai veselības nozari, bet arī iekšlietu struktūras un pašu lidostu, tad lēmums vēl tikai top. NMPD galvenais uzdevums bija apliecināt spēju paņemt testus. Pirmkārt, nodrošināt testu brīvprātīgu veikšanu. Otrkārt, ja tiktu nolemts, ka testi jāveic piespiedu kārtā," klāstīja Cipule.

NMPD vadītāja arī norādīja, ka lielāka skaidrība par minēto varētu būt zināma trešdienas pēcpusdienā.

Šodien lidostā ieradīsies ap 280 repatriantu

Trešdien ar repatriācijas reisiem, kas ielidos Rīgā, no Amsterdamas un Frankfurtes atgriezīsies aptuveni 280 Baltijas valstu iedzīvotāji, preses konferencē žurnālistiem sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Ar šiem reisiem lielākoties atgriezīsies Latvijas valstspiederīgie un tikai daži pasažieri, kuri tālāk dosies uz Lietuvu un Igauniju. Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis informēja, ka ar repatriācijas reisu ielidojušos Lietuvas pilsoņus Valsts policijas pavadībā eskortēs līdz Lietuvas robežai.

Pēc ĀM aprēķiniem Latvijā gan ar iepriekš organizētiem repatriācijas reisiem, gan patstāvīgi jau ir atgriezušies aptuveni 4000 Latvijas valstspiederīgo.

Beķeris uzsvēra, ka patlaban 300 Latvijas valstspiederīgajiem ir akūta nepieciešamība atgriezties Latvijā. Lielākoties tie ir cilvēki, kas bija plānojuši ārkārtējās situācijas laiku Latvijā pavadīt ārzemēs. Tomēr līdz ar ārkārtas situācijas pagarināšanu, viņi nolēmuši atgriezties. Tāpat viņu vidū ir studenti, kuriem noslēgušās apmaiņas programmas.

ĀM preses sekretārs pastāstīja, ka vairākās vietās pasaulē ir izveidojušās ceļotāju grupiņas. Lielākā daļa no minētajiem 300 valstspiederīgajiem ir Eiropā, bet pārējie atrodas Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Āzijā, Austrālijā un Āfrikā.

Sarežģīta ir situācija ar valstspiederīgajiem, kas atrodas Indijā, kur noteikti ļoti strikti iekšējie ierobežojumi un ne vienmēr atgriešanās ir iespējama, tāpēc ar katru gadījumu tiek strādāts individuāli, uzsvēra Beķeris. Patlaban 40 cilvēki cenšas atrast iespējas atgriezties Latvijā no Indijas. 

Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka tikpat sarežģīta ir valstspiederīgo atgādāšana mājup no Mjanmas, Filipīnām, Taizemes un citām valstīm.

Beķeris sacīja, ka primāri darbs noris ar ceļotājiem un tiem valstspiederīgajiem, kas ir palikuši bez sociālā nodrošinājuma.

Savukārt, runājot par pasažieru nogādāšanu no Rīgas lidostas uz dzīvesvietu, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš pastāstīja, ka ar direkcijas autobusu reisiem cilvēki tiek izvadāti pa visu valsti.

Autotransporta direkcija kopā ar Satiksmes ministriju un lidsabiedrību "airBaltic" koordinē autobusu skaitu. Tāpat noris darbs, lai pasažieri skaidri zinātu kārtību, kā viņus nogādās līdz autobusam.

Visi autobusi ir aprīkoti, lai tie būtu pēc iespējas drošāki - tiek veikti dezinfekcijas pasākumi, autobusu vadītājiem ir piešķirtas maskas. Pasažieri ir aicināti ieturēt distanci no vadītāja un sēdē tā, lai aizņemtu katru otro sēdvietu, stāstīja Godiņš.

Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka policija Rīgas lidostā ir gatava nodrošināt kārtību, sagaidot repatriantu reisus. Viņš aicināja repatriantus ievērot 14 dienu pašizolāciju, turklāt atgādināja, ka policijai būs informācija par repatriantu dzīvesvietām, kas nozīmē, ka policija jebkurā brīdī var pārbaudīt, vai cilvēki ievēro ārkārtējās situācijas prasības.