Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Valsts prezidents Egils Levits. (Foto: Edijs Pālens/LETA)

Valsts prezidents izsludina likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai 7

Sabiedrība
21. martā 13:05 2020. gada 21. martā 13:05 | Papildināts, 21. martā 14:55
  Jauns.lv / LETA
Valsts prezidents Egils Levits sestdien izsludināja Saeimas piektdien atbalstīto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits šodien parakstījis sešus likumus, ko vakar pieņēma Saeima, un tie publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Valsts prezidents izsludināja likumu "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", grozījumus Komerclikumā, grozījumus Invaliditātes likumā, grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kā arī grozījumus Rīgas domes atlaišanas likumā.

Likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

Likums paredz, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, tad tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības pēdējo sešu mēnešu laikā, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Likums nosaka, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājam būs tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 dēļ. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums būs jāiesniedz ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai likuma spēkā stāšanās dienas. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības nodokļu nomaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Piešķirot minēto atbalstu, tiks ņemta vērā nodokļu maksātāja līdzšinējā sadarbība ar VID.

Likumā paredzēts, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam ir piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, VID informāciju par nodokļu maksātāju neiekļaus VID administrēto nodokļu parādnieku datubāzē. Atsevišķos gadījumos VID būs arī tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu.

Likumā arī noteikts, ka IIN maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem no 2020.gada 1.janvāra. Šī nodokļa maksātājs IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.

Likumā arī paredzēta iespēja palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", ļaujot Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem izmantot atbalsta instrumentus - kredītu garantijas, kā arī aizdevumus krīzes risinājumam.

Saistību garantiju programmā būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Garantijas apmērs būs līdz 50% ar maksimālo summu līdz pieciem miljoniem eiro vienam uzņēmumam. Garantija tiks izsniegta par esošām saistībām - investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, kredītiestādei atliekot pamatsummas maksājumus līdz diviem gadiem.

Aizdevumiem jaunu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai būs iespēja sniegt atbalstu ap 100 miljonu eiro apmērā. Šajā programmā maksimālā summa būs līdz vienam miljonam eiro vienam uzņēmumam ar maksimālo termiņu līdz trim gadiem.

Tāpat likumā noteikts, ka VID virknē gadījumu atmaksās apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu.

Vienlaikus likums nosaka, ka Covid-19 izplatības spēkā esamības laikā papildus likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajiem akcīzes nodokļa atbrīvojumiem alkoholiskajiem dzērieniem no akcīzes nodokļa atbrīvos spirtu, kuru izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai.

Tāpat VID varēs piešķirt komersantiem, kuriem ir licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un kuri veic spirta ražošanu, vispārējā akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu līdz 90%.

Regulējums arī nosaka, ka Ministru kabinets varēs pieņemt lēmumu par IIN ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācijas kārtību un apmēru pašvaldībām.

Vienlaikus VID 2020., 2021., 2022. un 2023.gadā būs tiesīgs nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, ja to būs ietekmējusi Covid-19 krīze.

Likums arī nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādes, kā arī publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības uz likuma darbības laiku varēs atbrīvot krīzes skarto nozaru komersantus no nomas maksas vai lemt par nomas maksas samazinājumu.

Ministru kabinets varēs noteikt arī citus atbalsta pasākumus krīzes skartās nozarēs.

Līdz 2020.gada 1.septembrim kreditoriem būs aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Savukārt sabiedrībai, uz kuru attiecas gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, būs tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019.gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz patlaban spēkā esošo termiņu. Biedrības vai nodibinājumi un reliģiskās organizācijas būs tiesīgas iesniegt VID gada pārskatu par 2019.gadu līdz 2020.gada 31.jūlijam.

Likumā ietvertos pasākumus finansēs no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets pēc ministriju motivēta pieprasījuma varēs pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Likums arī nosaka, ka Finanšu ministrijai būs tiesības atlikt, pārtraukt vai izbeigt Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasi, kā arī līguma vai vienošanās par ES fondu projekta īstenošanu slēgšanu un ierosināt specifiskā atbalsta mērķa līdzekļu pārdales līdz tālākiem Ministru kabineta lēmumiem.

Tāpat, ja tiks pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, finanšu ministram būs tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam periodam noteikt kontu lietošanas ierobežojumus.

Likums arī nosaka, ka nepieciešamības gadījumā finanšu ministrs valsts vārdā būs tiesīgs nepieciešamajā apmērā ņemt aizņēmumus, izraudzīties aizņēmumu instrumentus un nosacījumus, kā arī būs tiesīgs palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts parāda maksimāli pieļaujamo apjomu saimnieciskā gada beigās, valsts parāda vadības izdevumu un saistību izpildei noteikto apropriāciju.

Likums arī nosaka gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Vienlaikus likums atļauj internetā iegādāties alkoholu. Likumā atļauts realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Reizē aizliegts realizēt alkoholiskos dzērienus personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, kā arī aizliegts alkoholu realizēt laikā no plkst.22 līdz plkst.8.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, tātad svētdien, 22.martā, bet tas zaudēs spēku ar īpašu likumu.

Šā likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Savukārt Levita izsludinātie grozījumi Komerclikumā nosaka, ka kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces un kopsapulces varēs noturēt attālināti un balsot, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Grozījumi Invaliditātes likumā paredz pasargāt personas ar invaliditāti saistībā ar Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ, ja viņām beidzas invaliditātes dokumenta derīguma termiņš un nav iesniegti nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzes veikšanai.

Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteic īpašu slimības pabalsta izmaksas kārtību Covid-19 epidēmijas gadījumā, sniedzot atbalstu darba devējiem darbnespējas lapas apmaksas nodrošināšanā. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteic, ja ģimenei (personai), kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu, ārkārtējās situācijas laikā beigsies pašvaldības Sociālā dienesta izsniegtās izziņas derīguma termiņš, tad tas tiks pagarināts uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāro mēnesi pēc šīs situācijas beigām. Šajā laikposmā saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz ko šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai.

Savukārt grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā paredz pārcelt Rīgas domes vēlēšanas uz 2020. gada 6. jūniju.

Citi šobrīd lasa

Vai kaķi patiešām ir nedraudzīgi? 5
Alla Pugačova staro un pozē Galkinam. Viņš komentē: "Laba" 17
Traģiskā avārijā Liepājā mirusi nepilngadīga meitene
Skatīt visus komentārus

Анастасия Волочкова сделала свой самый откровенный шпагат

"Мы разбиты. Сломаны. Выпотрошены": 3-летняя дочь звезды Instagram умерла от рака за шесть недель