Rinkēvičs: Mūsu likteni lemj mūsu attieksme vienam pret otru un pret Latviju ikdienā

Viņš atgādina, ka pirms 36 gadiem Latvija modās ar satraukumu. Augstākās Padomes deputātiem bija jāpieņem dzīves svarīgākais lēmums. Uz viņiem skatījās ne tikai visa Latvija, bet arī kaimiņvalstis, tautieši un draugi visā pasaulē. Notikumiem līdzi sekoja arī nedraugi, kuri turpināja cerēt, ka nobīsimies un no bailēm sastingsim, nevis iesim nedrošo, nezināmo ceļu.

Prezidents klāsta, ka 1990. gada 4. maija balsojuma izdošanās nebija pašsaprotama. Tomēr mērķis bija tieši tik svarīgs, lai riskētu un mēģinātu. Izdevās tas, ko tauta tik ļoti gribēja - atkal lemt un darīt pašiem. "Ritenis nav jāizgudro no jauna. Varam katru rītu mosties un prasīt sev - vai mēs šodien gribam dzīvot brīvā Latvijā? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad ir jāceļas, jālemj un jādara pašam."

Kā uzsver Rinkēvičs, lai cik nogurdinoši tas dažkārt būtu, ir brīnišķīgi, ka varam uzdot jautājumus un meklēt savas atbildes. "Cik labi, ka to varam paši! Viss labais ir mūsu pašu rokās, bet arī iemesls nebūšanām ir jāmeklē, pirmkārt, spogulī, nevis kādā ārējā naidniekā. Tomēr ārējais ienaidnieks ir. Lai ir. Jo mūsu likteni nelemj kaut kur citur. Mūsu likteni lemj mūsu attieksme vienam pret otru un pret Latviju ikdienā."

Prezidents pauž, ka, lai gan deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu pieņemta pirms trīsdesmit sešiem gadiem, katru gadu 4. maijs rosina no jauna apjaust mūsu valsts brīvības un neatkarības cenu, arī demokrātijas trauslumu. Jo brīvība, neatkarība un demokrātija nav eksāmens, ko vienreiz nokārto un dzīvo ar rezultātu mūžam. Tā ir nebeidzama mācīšanās un pārbaudījumi. "Bet šodien ir jāsvin. Jo ne tikai darbs veido mūsu Latviju, bet arī prieks. Un - jo vairāk, jo labāk!"

Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 36. gadadiena.

1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.