Satversmes tiesā ierosināta lieta par Rīgas domes atlaišanas likumu
Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par tā dēvētā Rīgas domes atlaišanas likuma atbilstību Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Kristiāna Plāte.
Tiesā apstrīdēta likuma norma, kurā noteikts, ka Rīgas dome atlaižama tādēļ, ka tā pieļāva nelikumīgu rīcību un nepildīja pašvaldības autonomo funkciju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.
Viņa skaidroja, ka Saeima 2020.gada 13.februārī pieņēma likumu, kas paredz Rīgas domes atlaišanu citstarp tāpēc, ka tā pieļaujot nelikumīgu rīcību un nepildot pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
20 Saeimas deputāti vērsušies Satversmes tiesā, jo uzskata, ka minētais Rīgas domes atlaišanas iemesls nav pamatots.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst labas likumdošanas principam, jo tās pieņemšanā nav pienācīgi uzklausīta attiecīgā pašvaldības dome un nav vērtēti iesaistīto institūciju un ekspertu viedokļi. Tāpat ar apstrīdēto normu esot pārkāpts arī pašvaldības princips un demokrātijas princips, jo pašvaldības dome neesot iesaistīta tai svarīgu jautājumu izlemšanā. Visbeidzot, pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, attiecību risināšanā ar attiecīgo pašvaldības domi likumdevējs izvēlējies nesamērīgu līdzekli.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 18.maijam iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 17.augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lems pēc lietas sagatavošanas.
Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņēma pagaidu padome, kas pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".
Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks ir Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādā Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.
Pagaidu administrācijas vadītājs pilda domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veic vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis izpildkomitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem ir tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam. Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.
Centrālā vēlēšanu komisija iepriekš informēja parlamentu, ka vēlēšanu izmaksas varētu sasniegt 571 582 eiro.
