Levits: Latvija vēlas redzēt vienotu kontroles sistēmu cīņai ar naudas atmazgāšanu
foto: LETA
Valsts prezidents Egils Levits.
Sabiedrība

Levits: Latvija vēlas redzēt vienotu kontroles sistēmu cīņai ar naudas atmazgāšanu

Jauns.lv / LETA

Latvija vēlas redzēt vienotu kontroles sistēmu Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs cīņai ar naudas atmazgāšanu un starptautiskā terorisma finansēšanu, tiekoties ar "Swedbank" grupas prezidentu Jenu Henriksonu, sacīja Latvijas prezidents Egils Levits.

Levits: Latvija vēlas redzēt vienotu kontroles sis...

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, prezidenta un Henriksona tikšanās laikā tikšanās laikā abas puses pārrunāja Latvijas un tās finanšu sektora paveikto cīņā ar finanšu noziegumiem, tālākos soļus šajā jomā, kā arī pievērsās mājokļu kreditēšanas jautājumiem un banku digitalizācijas izaicinājumiem sabiedrībai.

Valsts prezidents uzsvēra līdzšinējos Latvijas panākumus cīņā ar finanšu noziegumiem, kā arī informēja par turpmāko darbu, lai Latvijas finanšu sistēma netiktu izmantota starptautisku noziegumu veikšanai. Jau tagad Latvijas atbildīgās iestādes, sadarbojoties ar finanšu sektoru, izstrādā rokasgrāmatu, kas būs atvieglojums Latvijas banku sektoram, piemērojot jaunās vadlīnijas cīņā ar finanšu noziegumiem.

Runājot par tuvāko reģionu, Latvija vēlētos redzēt vienotu kontroles sistēmu un pieeju Baltijas un Ziemeļeiropas valstīs cīņai ar naudas atmazgāšanu un starptautiskā terorisma finansēšanu, uzsvēra Levits.

Tikšanās laikā valsts pirmā amatpersona interesējās par "Swedbank" attīstības vīziju gan uzņēmējdarbības attīstības atbalstam, gan arī par finansējuma pieejamību reģionos. Īpašu uzmanību Levits pievērsa mājokļu kreditēšanas jautājumam, it īpaši reģionos.

Prezidents uzsvēra, ka Latvijai tāpat prioritāri svarīga ir cilvēku reemigrācija atpakaļ uz dzimteni, un viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras reemigrējušie, ir mājokļa finansēšana. Levits interesējās par bankas iespējām sniegt piedāvājumu mājokļa finansējumam, ja arī šo cilvēku kredītvēsture Latvijā ir īsa.

Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents un Henriksons pārrunāja banku digitalizācijas un digitālās plaisas izaicinājumus. Valsts prezidents akcentēja, ka, lai arī ir izprotama banku vēlme padarīt efektīvāku savu darbību ar digitāliem rīkiem, ir jāņem vērā sabiedrības intereses, lai banku pakalpojumi būtu pieejami vienlīdzīgā kvalitātē, neatkarīgi no vecuma un dzīves vietas atšķirībām.

"Swedbank" no savas puses informēja par aktivitātēm un plāniem finanšu pratības izglītības veicināšanā un bankas pakalpojumu pieejamību reģionos.