25 gadus vecā Spānijas sieviete noslēdz dzīvi eitanāzijā, par spīti tēva cīņai pat Eiropas tiesā

25 gadus vecā Barselonas iedzīvotāja Noelja Kastiljo Ramosa ceturtdien noslēdza savu dzīvi ar eitanāziju, pieliekot punktu vairākus gadus ilgušajai tiesvedībai, kurā viņas tēvs ar saviem atbalstītājiem Spānijas un Eiropas tiesās mēģināja to nepieļaut.
Šīs nedēļas sākumā Noelja Spānijas televīzijas kanālā “Antenna 3” paziņoja, ka tēvs mēģināja juridiski bloķēt viņas lēmumu nomirt ar cieņu. “Viņš nav respektējis manu lēmumu un nekad to nedarīs,” viņa teica. “Viņš mani ignorējis. Kādēļ tad viņš grib, lai es dzīvoju? Lai es palieku slimnīcā?”
Sievietes tēvs apgalvoja, ka psihiskā slimība traucējusi meitai spēju pieņemt brīvu un informētu lēmumu par savas dzīves izbeigšanu. Viņš arī apgalvoja, ka meitas rehabilitācija notiek labi un viņa vairākkārt esot mainījusi savas domas par eitanāziju.
Televīzijā Noelja pastāstīja par smago bērnību, kuras lielāko daļu bija spiesta pavadīt aprūpes namā pēc vecāku šķiršanās, kad viņai bija 13 gadi. Speciālisti viņai konstatēja obsesīvus kompulsīvos traucējumus un robežstāvokļa personības traucējumus.
Kad Noelja paaugās, viņa cieta no seksuālas vardarbības — vispirms viņu miegā izvaroja toreizējais draugs, vēlāk viņa divreiz kļuva par grupveida izvarošanas upuri. Viss notikušais Noeljā radīja spēcīgu emocionālu traumu, un sieviete vairākkārt mēģināja izdarīt pašnāvību, pārdozējot medikamentus, līdz 2022. gada oktobrī izlēca pa piektā stāva logu. Viņa izdzīvoja, taču smago traumu rezultātā kļuva par invalīdi, kuru pastāvīgi mocīja sāpes. “Man ir ļoti grūti gulēt, man sāp mugura un kājas,” viņa sacīja intervijā. Mediķi atzina, ka viņas stāvoklis nekad neuzlabosies.
Īpaša Katalonijas komisija 2024. gada 18. jūlijā piešķīra viņai tiesības uz asistētu nāvi, atzīstot, ka viņa atbilst visām juridiskajām prasībām, jo viņa cieš no "neatgriezeniska klīniska stāvokļa", kas rada milzīgu atkarību no kopējiem, sāpes un hroniskas ciešanas, kas neļauj cilvēkam normāli eksistēt.
Tomēr process tika apturēts pēc viņas tēva juridiskām iebildēm, kuras atbalstīja ultrakonservatīvā organizācija “Kristīgie juristi” (Abogados Cristianos). Juridiskā cīņa notika visās tiesu instancēs — Barselonas tiesā, Katalonijas Augstākajā tiesā, Spānijas Augstākajā tiesā, līdz šā gada februārī Spānijas Konstitucionālā tiesa noraidīja tēva apelāciju, bet punktu pielika Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums.
Noelja Spānijas televīzijā paziņoja, ka vienmēr “jutusies vientuļa” un nekad nav šaubījusies par savu eitanāzijas lēmumu. Sieviete uzsvēra, ka viņai ir ne tikai fiziskas, bet arī psihiskas ciešanas. “Neviens no manas ģimenes to neatbalsta,” viņa teica. “Es aizeju, bet jūs paliekat šeit ar sāpēm, bet kā ar tām sāpēm, ko es izcietu gadiem ilgi? Es vienkārši vēlos aiziet mierā un izbeigt ciešanas, punkts.” “Tēva, mātes vai māsas laime nedrīkst būt svarīgāka par meitas laimi,” viņa uzsvēra.
Noelja toreiz paziņoja, ka ģimene varēs atnākt un atvadīties, taču dzīves pēdējos mirkļos vēlas būt tikai kopā ar ārstu. “Negribu, lai viņi redz, kā es aizveru acis.”
Viņas māte Jolanda paziņoja, ka viņa nepiekrīt meitas lēmumam, bet to “respektē”.
Pēc Noeljas nāves “Abogados Cristianos” paziņoja, ka notikušais “izceļ nopietnās nepilnības” Spānijas eitanāzijas likumā.
Pārvarot konservatīvo partiju un katoļu baznīcas sīvu pretestību, 2021. gadā Spānija kļuva par ceturto Eiropas Savienības valsti, kas legalizēja eitanāziju un asistēto pašnāvību, šādi ļaujot izbeigt ciešanas tiem cilvēkiem, kuri sirgst ar smagām un neārstējamām slimībām, kas viņiem nodara nepanesamas ciešanas. Valdības dati liecina, ka 2024. gadā 426 cilvēki asistēti beidza savu dzīvi, vēstīja “Reuters”.
Kā praktiski palīdzēt – kam zvanīt, kur vērsties, ja ir akūta situācija?
● Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukums 112
● Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 113
● Nacionālais psihiskās veselības centrs – pacientu pieraksta tālrunis 67080112, psihiatriskās konsultācijas dežūrtālrunis 25428561
● Nacionālais psihiskās veselības centrs – klīnika “Veldre” ar dienas stacionāru (Rīga, Veldres iela 1A, Vidzemes priekšpilsēta) 67080112; klīnika “Pārdaugava” (Rīga, Viļa Plūdoņa iela 1) 67715108
● Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” (Rīga, Tērbatas iela 69) – skalbes@skalbes.lv, pieņemšana ar iepriekšēju pierakstu 24551700
● Bezmaksas krīzes tālruņi pieaugušajiem, kas pieejami visu diennakti, 116123, 67222922 un 27722292



