Sabiedrība

Pēc prezidenta pārcelšanās uz Rīgas pili, Melngalvju namu plāno atvērt sabiedrībai

Jauns.lv

Līdz ar prezidenta pārcelšanos uz Rīgas pili, Melngalvju nams tiks atkal atvērts plašākai sabiedrībai un atgriezīsies Rīgas kultūras apritē, pastāstīja Rīgas pilsētas kapitālsabiedrības "Rīgas nami" Komunikācijas un pārdošanas nodaļas vadītājs Edgars Arnītis.

Pēc prezidenta pārcelšanās uz Rīgas pili, Melngalv...

Arnītis pastāstīja, ka kā pasākumu centrs Melngalvju nams piedāvās telpas kultūras un saviesīgu pasākumu rīkošanai. Tāpat Melngalvju nama telpas un ekspozīcijas būs atvērtas publiskai apskatei. Vienlaikus "Rīgas nami" rēķinās ar to, ka pēc Valsts prezidenta kancelejas pārcelšanās uz Rīgas pili, varētu būt nepieciešams remonts un telpu pielāgošana centra jaunajām vajadzībām.

Patlaban gan uzņēmums nav aplēsis kādi varētu būt gaidāmie finansiālie ieguldījumu, jo šos jautājumus vēl iztirzā Rīgas Būvniecības pārvalde.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis un prezidenta kanceleja uz Rīgas pili varētu pārcelties nākamā gada sākumā. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji pēc Rīgas pils restaurācijas darbu pabeigšanas plāno iepazīties ar izdarīto, un lemt par pārcelšanos. Paredzēts, ka pēc Rīgas pils būvdarbu pabeigšanas un pils nodošanas ekspluatācijā, būs nepieciešami daži mēneši, lai veiktu nepieciešamos sagatavošanas darbus, kā arī pārceltos uz jaunajām telpām. Prezidenta padomnieks Gusts Kikusts aģentūrai BNS pieļāva, ka pārcelšanās varētu noslēgties nākamā gada sākumā, bet precīzs datums šobrīd nav zināms.

"Valsts nekustamie īpašumu" (VNĪ) un pilnsabiedrība "SBRE" savukārt iepriekš informēja, ka līdz 2015.gada 1.novembrim tiks pabeigti plānotie Rīgas pils rekonstrukcijas – restaurācijas darbi, bet līdz šī gada 20.decembrim tiks pabeigti papildus inženiertīklu sistēmu un atsevišķu arhitektūras risinājumu pielāgošanas darbi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prasībām, un Rīgas Pilsētas Būvvaldē iesniegts apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai.

VNĪ skaidro, ka, ņemot vērā Rīgas pils vēsturisko un arhitektonisko nozīmi, kā arī tehnisko sarežģītību, būvniecības laikā, vēl pirms objekta nodošanas, tika piesaistīti VUGD speciālisti objekta apsekošanai, kuri izteica iepriekš nedefinētas papildus prasības. Izvērtējot situāciju, VNĪ kopīgi ar Rīgas Pils Atjaunošanas Padomi, Valsts prezidenta kanceleju un SBRE pieņēma lēmumu par būvatļaujas termiņa pagarināšanu, ņemot vērā neparedzētos un tehniskajā projektā neiekļautos darbus.

Būvniecības laikā no jauna tika atklāta virkne vēsturisku būvdetaļu un būvelementu, kuru atjaunošana un saglabāšana prasīja izmaiņas tehniskajā projektā, norāda VNĪ. Papildus prasības ir saistītas ar ēkas kopējo ugunsdrošības paaugstināšanu, kā ietvaros, piemēram, pils dārza risinājums tika pārprojektēts un pārbūvēts tā, lai tajā būtu iespējams iebraukt VUGD transportam, kas līdz šim nebija iespējams.

Paralēli VUGD papildus prasību izpildei, notiek inženierkomunikāciju darbības pārbaudes un sistēmu ieregulēšana. Līdz gada beigām VNĪ, sadarbībā ar SBRE, veiks apkalpojošo dienestu inženierkomunikāciju darbību kompleksās apmācības. Papildus prasību izpildei nepieciešamie darbi tiek veikti līgumā paredzētā finansējuma ietvaros un to pabeigšanas termiņš ir noteikts līdz šā gada 20.decembrim, kad Rīgas pils būs gatava nodošanai ekspluatācijā, informē VNĪ.

Iepriekš tika plānots, ka Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcijas – restaurācijas darbi tiks izpildīt un objekts nodots ekspluatācijā 2015.gada 1.novembrī. Tika plānots, ka pēc šī termiņa minētā pils daļa nonāktu prezidenta kancelejas rīcībā. Darbu faktiskās izmaksas prognozētas vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā.

Melngalvju nams par prezidenta pagaidu rezidenci kļuva 2012.gada septembrī, kad Rīgas pilī tika sākti restaurācijas darbi. Par prezidenta rezidences izvietošanu Melngalvju namā valsts maksā nomas maksu Rīgas pilsētas kapitālsabiedrībai "Rīgas nami". Melngalvju nams tika izvēlēts par labāko no trim piedāvājumiem, kur izvietot prezidenta rezidenci.

BNS