Kariņš cer, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas neiespaidos diskusijas par gaidāmajām izmaiņām nodokļu sistēmā

Premjers pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem skaidroja, ka rīt valdībā tiks uzklausīts informatīvais ziņojums par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei. Politiķis skaidroja, ka ziņojums kalpo kā apkopojums tam, ko nodokļu politikas jomā varētu darīt un kāda būtu šādu darbību fiskālā ietekme.

"Doma ir, ka šis atvērs plašāku diskusiju, kur valdība ar sociālajiem partneriem apspriedīs iespējamās pārmaiņas. Koalīcijā diskusija jau ir sākta," sacīja valdības vadītājs.

Kariņš pauda cerību, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas neietekmēs sarunas par nodokļu politikas izmaiņām. Mērķis ir līdz vasaras sākumam Saeimā pieņemt grozījumus nodokļu sistēmā, tādējādi laicīgi nodrošinot informāciju iedzīvotājiem par izmaiņām nodokļu politikā. Lai Saeimā varētu notikt pilnvērtīga diskusija, valdībai jānonāk pie konkrētiem risinājumiem saistībā ar iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā.

"Diskusija notiks līdztekus ar vēlēšanu procesu. Vienmēr notiek kaut kādas vēlēšanas, bet mēs jau nevaram tāpēc apturēt lēmumu pieņemšanu," uzsvēra Kariņš.

Kā ziņots, informatīvais ziņojums satur valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojumu Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai, kas ir apspriesti dažādos publiskos formātos. Valdības sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas ir iepazinušās ar šiem priekšlikumiem, bet vēl notiks tālākas diskusijas par tiem.

Ziņojumā rosināts diskutēt par diviem IIN progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.

Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.

Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro. Bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.

Ziņojumā arī rosināts sašaurināt autoratlīdzību saņēmēju loku. Plānots, ka Kultūras ministrija izvērtēs iespēju sašaurināt Autortiesību likumā noteikto regulējumu attiecībā uz darbiem, kurus var dēvēt par autortiesību objektiem.

Sagaidāms, ka ministri spriedīs arī par pakāpenisku akcīzes nodokļa paaugstināšanu tabakas izstrādājumiem, kā arī uz trim gadiem iesaldēt naftas produktu akcīzes nodokļa likmes.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, atsevišķiem pārtikas produktiem, restorāniem un vietējiem laikrakstiem.

Piedāvāts arī diskutēt pakāpeniski paaugstināt dabas resursu nodokli (DRN) sadzīves atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos, par pirmo reizi pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem. Atsevišķiem produktiem rosināts atcelt DRN atbrīvojumus.

FM ziņojumā arī piedāvāts diskutēt par izmaiņām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanā, paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, kā arī atjaunot vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.