Bondars aicina izraidīt Dānijas vēstnieku par bezdarbību Misānes lietā

Savā vēstulē Bondars norāda, ka Dānija patlaban klaji ignorē Latvijas amatpersonu lūgumus sadarboties Kristīnes Misānes lietā, tādējādi pārkāpjot Eiropas konvenciju par Eiropas Savienības pilsoņa neizdošanu trešās pasaules valstīm. Viņš akcentēja, ka tādējādi var tikt pārkāptas gan Misānes, gan viņas divu nepilngadīgo bērnu cilvēktiesības un intereses un pat apdraudēta sievietes dzīvība. 

Politiķis atgādināja, ka Ārlietu ministrija ir iesniegusi divas diplomātiskās notas, Latvijas ģenerālprokuratūra ir lūgusi sniegt papildu informāciju, Tieslietu ministrija ir nosūtījusi vēstuli Dānijas imigrācijas un integrācijas ministrijai, Latvijas Saeima ir lūgusi Dānijas atbildīgajām iestādēm neizdot Latvijas pilsoni, bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir paudis savu viedokli Dānijas premjerei Metei Frederiksenai, lai sadarbības ceļā rastu tiesisku veidu Misānes tiesāšanai Eiropas Savienībā un atgriešanai Latvijā. 

Tomēr līdz pat šim brīdim Dānija nav izrādījusi interesi sadarboties ar Latviju Eiropas pilsones, Latvijas iedzīvotājas cilvēktiesību ievērošanā un drošības garantēšanā, akcentēja deputāts.

Bondars skaidroja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka Dānijas vēstnieka Latvijā Stendera "bezdarbība un ignorējošā attieksme" Misānes lietā ir nesavietojama ar Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem noteiktajām vēstnieka funkcijām, viņš lūdz Rinkēvičam izvērtēt iespēju liegt Dānijas vēstniekam turpināt darbu Latvijā.

Jau vēstīts, ka Dānijas tiesa pagājušajā mēnesī nolēma paturēt apcietinājumā valstī aizturēto Misāni. Tiesas sēdē tika lemts par Misānes paturēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu, jo DĀR nebija viņu pārņēmusi iepriekš noteiktajā 30 dienu termiņā.

Sievietes pārstāvji apgalvoja, ka tiesa sākotnēji nolēma Misāni atbrīvot, taču Dānijas prokuratūra nekavējoties cēla pretprasību. Dānijas prokuratūra argumentējusi savu rīcību ar to, ka DĀR ir garantējusi Misānei vietu cietuma kamerā kopā ar 18 citām ieslodzītajām, kur viņai būtu nodrošināti 4,4 kvadrātmetri personīgās telpas.

Misānes pārstāvji stāstītā, Dānijas prokuratūra patlaban "ar visiem iespējamiem līdzekļiem mēģina panākt, lai Misāni izdotu Dienvidāfrikai". Ņemot vērā minēto, no 8.februāra Misāne apcietinājuma vietā sāka badastreiku. Tā mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesībām, kas aizliedz izdošanu uz trešajām pasaules valstīm.

Dānijas prokuratūra iepriekš bija informējusi Misānes pārstāvjus, ka sievieti plānots izdot DĀR 12.februārī, kur viņai draud 15 gadu cietumsods par pašas bērna nolaupīšanu un citām apsūdzībām. Izdošana bija plānota divas dienas pirms Dānijas apgabaltiesā 14.februārī paredzēts pieņemt lēmumu par Misānes iespējamo atbrīvošanu.

Tomēr vēlāk tika nolemts, ka Misānei būs ļauts piedalīties gaidāmajā tiesas sēdē 14.februārī, novēršot tiesas izskatīšanu bez viņas klātbūtnes. Gaidāmajā tiesā tiks lemts par sievietes iespējamo atbrīvošanu, izvērtējot, vai viņa sev piemērojamo sodu nav jau izcietusi vai arī tiks nolemts par sievietes izdošanu tiesāšanai Dienvidāfrikai. 

Misānes pārstāvji iepriekš informēja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādīja radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Tagad DĀR sievietei draudot 15 gadus ilgs cietumsods.

Šo lietu tika piedāvāts Pārņemt Latvijas prokuratūrai, taču tas netika darīts, jo, kā iepriekš skaidroja prokuratūra, Misānei DĀR tiek inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus, attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, norādīja Latvijas prokuratūrā.