Rebenoks varētu būt nonācis interešu konfliktā

Valdība pērn 26.februārī pēc Nemiro ieteikuma iecēla Rebenoku Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, tādējādi viņam saskaņā ar likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" kļūstot par valsts amatpersonu. Savukārt LZAP 2017.gada lēmums "Par advokātu blakus nodarbošanos un statusu" nosaka, ka praktizējošs advokāts nevar būt valsts amatpersona, izņemot sertificētu maksātnespējas procesa administratoru un pašvaldības deputātu.

Rozenbergs atzīmēja, ka Rebenoks kopš kļūšanas par valsts amatpersonu nav vērsies padomē ar lūgumu par advokāta darbības apturēšanu. LZAP lūgusi Rebenokam sniegt skaidrojumu par radušos situāciju un izskatīs šo jautājumu nākošajā sēdē.

Savukārt Rebenoks aģentūrai LETA apgalvoja, ka advokāta un Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu savienošana nav pretrunā ar Advokatūras likumu, kurā noteikts, ka advokatūras prakse ir jāizbeidz personai, kura strādā valsts dienestā.

Advokatūras likumā teikts, ka par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, kuras tostarp ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs un personas, kas veic juriskonsulta pienākumus saskaņā ar līgumu.

"Advokāta amats nav savienojams ar amatu valsts dienestā, bet es neesmu valsts dienestā. Es varu savienot amatu [Rīgas brīvostas valdē un advokāta praksi]," teica Rebenoks.

Viņš pērn martā esot informējis LZAP, ka turpmāk savienos advokāta amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu un Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu. Rebenoks arī norādīja, ka viņš patlaban ir apturējis advokāta praksi "de facto", nevis "de iure", proti, vairs nepieņem jaunus klientus, bet joprojām kā aizstāvis ir iesaistīts "vienā garā kriminālprocesā".

Savukārt Rozenbergs norādīja, ka Advokatūras likums neparedz darbības "de facto" apturēšanu. Viņš arī norādīja, ka, cik viņam zināms, ar Rebenoku nav notikusi nekāda rakstveida saziņa saistībā ar darbības neapturēšanu advokatūrā laikā, kamēr viņš ir valsts amatpersonas statusā. Rozenbergs gan piebilda, ka ar Rebenoku ir bijusi "garāmejoša mutiska saziņa" saistībā ar amatu apvienošanu, taču ne saistībā ar Rīgas brīvostu. 

Tāpat LZAP vadītājs uzsvēra, ka nevaru apstiprināt, ka būtu dota kāda mutiska piekrišana par darbības advokatūrā neapturēšanu laikā, kamēr Rebenoks ir valsts amatpersonas statusā.

Savukārt Rebenoks apgalvoja, ka svarīgāks jautājums par advokāta prakses savienošanu ar minētajiem amatiem ir viņa darbības atbilstība likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) esot secinājis, ka Rebenoka profesionālā darbība nav pretrunā ar minēto likumu.

LETA jau ziņoja, ka Rebenoks pērn saņēma KNAB mutisku brīdinājumu par amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB norādīja, ka Rebenoks no 2019.gada 26.februāra līdz pat novembrim savienoja Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu pretēji tam, kā noteikts interešu konflikta novēršanas likumā, proti, bez tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļaujas, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā.

KNAB secinājis, ka tādējādi Rebenoks kā valsts amatpersona nav ievērojis likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus, par ko ir piemērojama administratīvā atbildība.

Tomēr, izvērtējot informāciju par Rebenoka izdarīto administratīvo pārkāpumu, KNAB konstatēja, ka pārkāpums ir maznozīmīgs. Rezultātā KNAB lēma neuzsākt lietvedību Rebenoka administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Lai labotu kļūdu par amata savienošanu, valdība pagājušā gada novembrī atļāva Rebenokam savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar ekonomikas ministra ārštata padomnieka amatu.

Rebenoka vārds pēdējās nedēļās plaši izskanējis saistībā ar viņa kandidatūru darbam VAS "Latvenergo" padomē. 

Nemiro atstādināja no amata Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Ēriku Eglīti, kā iemeslu tam norādot iespējamus pārkāpumus obligātā iepirkuma komponentes uzraudzībā. Tomēr pats Eglītis minējis, ka patiesais viņa atstādināšanas iemesls esot bijusi nevēlēšanās "Latvenergo" padomē iecelt Rebenoku.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (V) pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes šonedēļ paziņojis, ka Rebenoks netiks virzīts uz "Latvenergo" padomi. Kariņš atgādināja, ka, veidojot valdību, tika panākta vienošanās atteikties no prakses darbam uzņēmumu padomēs virzīt politiski pietuvinātas personas.

Otrdien Rebenoks paziņoja, ka atsaucis savu kandidatūru darbam padomē.