Interneta komentētāja Zanda novēl bēgļiem noslīkt. Vai naida kurinātāji tiek cauri nesodīti?

Būtu naivi teikt, ka bēgļu jautājums sabiedrībā tiek apspriests pilnībā civilizēti. Kamēr viena sabiedrības daļa aicina uz ieceļotāju laipnu sagaidīšanu, otra bēgļos saskata vien slimību un noziedzības draudus. Taču rasu un sabiedriskā naida kurināšanu Latvijā aizliedz likums. Drošības policijas (DP) kompetencē ir gadījumi, kas atbilst Krimināllikuma 78. pantam „Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana”, savukārt Valsts policija (VP) izskata sūdzības, saistībā ar Krimināllikuma 150.pantu „Sociālā naida un nesaticības izraisīšana.”

Viedokļa brīvība ir neatņemama demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Sabiedrībā ikviens ir tiesīgs būt par vai pret bēgļu uzņemšanu valstī, taču par ko liecina šķietami normālu, pieskaitāmu cilvēku uzdrīkstēšanās publiskajā telpā savas pretenzijas izteikt nāves vēlējumu formā? „Ļoti Labi. Kaut viņi visi noslīktu,” Feisbukā, izlasot rakstu par bojā gājušajiem bēgļiem un, parakstoties ar savu vārdu, atzinusi Zanda. Jāpiezīmē, ka vēl pavisam nesen medijos plaši aprakstīti arī vairāki gadījumi, kur šādi bojā gājuši arī bērni. Vai internets tik tiešām ir droša vieta, kur, nebaidoties par sekām, paust agresiju un sludināt alkas pēc cilvēku ciešanām?

Iestādes nevar sadalīt atbildību

Pati Zanda nebija sasniedzama un komentārs par viņas atklāti agresīvo nostāju izpaliek, taču, atbildību izskatīt šādas personas rīcības interneta vidē atbilstību likumam neuzņemas arī DP – šis gadījums neliecinot nedz par nacionālā, nedz etniskā, nedz arī rasu naida kurināšanu. „Izvērtējot minētos izteikumus, jāatzīmē, ka tie ir vērsti pret imigrantiem un bēgļiem, kas ir uzskatāma par noteiktu sociālu, nevis etnisku, nacionālu vai reliģisku grupu. Gadījumus, kuri norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 150.pantā „Sociālā naida un nesaticības izraisīšana”, izmeklē VP,” skaidro DP pārstāvis. VP, savukārt šo gadījumu komentēt atsakās. Tā izvērtēšanai nepieciešams oficiāls iesniegums.

Latvijas Cilvēktiesību centrā pauž neizpratni par šādiem DP secinājumiem. Minētais gadījums, viņasprāt, pilnībā atbilst Krimināllikuma 78. pantam par Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu: „Bēgļi var piederēt pie jebkuras no pantā nosauktajām grupām, piemēram, lielākā daļa sīriešu ir musulmaņi, tātad pieder reliģiskai grupai, un citi ar laivām bēgošie bēgļi ir no Āfrikas, pārstāvot citu rasi.”

Cilvēktiesību centrā informē, ka par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par tādu pašu darbību, ja to izdarījusi personu grupa, valsts amatpersona, uzņēmuma/uzņēmējsabiedrības vai organizācijas atbildīgs darbinieks, kā arī ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Taču vai bēgļiem svešajā zemē atradīsies kāds, kurš gatavs vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, lai aizstāvētu šos cilvēkus? Izrādās, nevalstiskas organizācijas, piemēram, Latvijas Cilvēktiesību centrs parasti neiesniedz sūdzības par individuāliem naida runas gadījumiem, taču to var brīvi darīt ikviens godprātīgs pilsonis, kurš izjūt atbildību.

Latvijas Cilvēktiesību centrā arī informē, ka laika posmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 31. oktobrim veikts interneta ziņu portālos, laikrakstu un žurnālu interneta versijās un sociālajos tīklos publicētā satura, kā arī komentāru monitorings. Tā mērķis bija identificēt naidīgu saturu interneta vietnēs, ziņot par šādu saturu un pārbaudīt, cik efektīvas ir dažādas ziņošanas metodes.

Monitoringa otrā posma ietvaros ziņots par 199 naidīga satura materiāliem, tai skaitā arī komentāriem. No ziņoto materiālu un komentāru kopskaita dzēsti 41,4%, savukārt, pirmajā posmā ievērojami vairāk – 63%. Šāds saturs izpaudās gan kā aicinājumi uz vardarbību, naidu un diskrimināciju pret šo cilvēku grupu, gan kā bildes vai izteicieni, kas vērsti pret bēgļiem kā pret cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu vai musulmaņiem. Otra lielākā grupa bija seksuālo minoritāšu pārstāvji. Tas tiek skaidrots ar vasarā Rīgā organizēto „Euro Pride 2015”. Tālāk sekojuši musulmaņi, krievi, ukraiņi, latvieši, cilvēki ar citu ādas krāsu un ebreji.