Mecenāts Teterevs: "Neuztraucieties, labdarības fondā naudas pietiks"

“Ziniet, mums viss ir labi un naudas pietiks,” bilda Teterevs. Viņš atzina, ka fonds ir jāatbalsta un mazliet ir jādomā un jārēķina, kā un kam ir jābūt. “Mums ir garas programmas - gads, divi, trīs un pieci, un mēs vēl rēķināmies ar to, ka vēl kādu brīdi dzīvosim. Tāpēc ceram, ka pēc tam, kad mūsu vairs nebūss, fonds turpinās darboties. Līdz tam par to ir jādomā, kā to izdarīt pareizi. Tā ka nevajag uztraukties, mums viss ir pietiekami,” komentēja Teterevs.

Mecenāts, kurš kādreiz strādājis gan medicīnas aprūpē, gan nodarbojies ar biznesu, abās jomās saskata līdzību. Ārsts parasti izjautā slimnieku, noskaidro viņa sūdzības, uzdod specifiskus jautājumus, veic sākotnējo izmeklēšanu, pēc tam uzstāda diagnozi un tad nozīmē ārstēšanu.

“Kas ir bizness? Jums atnes biznesa ideju, jūs izjautājat, izpētat, ja tā jūs interesē tālāk, jūs pētat lielākā mērogā, izmantojat interneta un citas speciālas metodes, pēc tam uzstādat diagnozi - jā, es ar to nodarbošos, un investējat naudu. Kur atšķirība? Nekur,” salīdzināja Teterevs.

Pēc viņa vērtējuma, prakstiski tas ir tas pats ceļš gan vienā, gan otrā gadījumā.

“Tāpēc es varu teikt šobrīd, ka pirmo pieredzi noteiktā biznesa jomā es smēlos tieši medicīnā. Un tāpēc tagad es no biznesa atgriezos tajā pašā filantropijā un nodarbojos ar to pašu, tikai daudz interesantākā līmenī. Viss ir vienādi,” vērtēja mecenāts.

Vaicāti, vai atbalsta lūdzēju veids gadu laikā ir mainījies, proti, vairāk tiek prasīts pēc, tēlaini izsakoties, tīkla, vai arī joprojām cilvēki prasa pašas zivis, mecenāte Ināra Tetereva teica, ka fonds cenšas, lai tie būtu tīkli un makšķeres. Viņa atzina, ka, piemēram, zupas virtuves var saukt par zivīm, taču diemžēl bez tām pagaidām nevarot iztikt. “Lai gan mums tāds liels prieks, ka to kļūst aizvien mazāk. Tad, kad būs slēgta pēdējā, tad kaut kas būs dzīvē izdarīts,” sprieda Tetereva.

“Ja krīzes laikā sanāca, ka tika baroti 80 000 cilvēku mēnesī, 52 vai 54 zupas virtuves, tas bija gandrīz miljons porciju silta ēdiena. Šobrīd varu teikt, ka tas ir mazinājies gandrīz četras reizes. Tas, dabiski, mums izsauc ļoti pozitīvas emocijas, tāpēc ka kļūst labāk. Nezinu par valsts statistiku, bet mēs redzam, ka krītas prasību daudzums un tas mūs patiesi priecē,” piebilda Boriss Teterevs.

Boriss Teterevs daudzus gadus strādājis medicīnas aprūpē, bet deviņdesmito gadu sākumā pievērsās biznesam. 1993.gadā viņš sāka autotirdzniecības biznesu Maskavā, vēlāk kļuva par autodīlera “Mūsa

Motors” īpašnieku, bet 2008.gadā kompāniju pārdeva.

Boriss un viņa sieva Ināra Tetereva ar labdarību nodarbojas kopš deviņdesmito gadu vidus, tai skaitā, ieguldot līdzekļus Rundāles pils atjaunošanā. Savukārt 2010.gadā tika izveidots Borisa un Ināras Teterevu fonds, kas atbalsta kultūru, izglītību, trūcīgas personas un

darbojas citās jomās.