Zemkopības ministrija paziņo, ka samazinātā PVN likme dārzeņiem un augļiem ir sevi attaisnojusi
Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme dārzeņiem un augļiem ir sevi attaisnojusi, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Eglīts atgādināja, ka samazinātā PVN likme tika ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomiku dārzeņu tirdzniecībā un palielinātu vietējās produkcijas noietu. Tāpat ministrijai līdz 2020.gada 1.augustam jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par 5% PVN likmes efektivitāti.
"Samazinātā PVN likme sevi ir attaisnojusi, jo efektivitātes rādītāji ir izpildīti. Divu gadu laikā par 6% pieaudzis nodokļu maksātāju skaits nozarē, kas nozīmē, ka uzņēmēji iznāk no pelēkās zonas. Lauksaimnieku apgrozījums kāpis par 6%," pastāstīja Eglīts, piebilstot, ka produktu imports un eksports samazinājies, kas nozīmē, ka produkti paliek valstī un tiek patērēti.
Salīdzinot ar 2017.gadu, 2019.gadā nozarē algas pieaugušas par 14%, vidēji sasniedzot 574 eiro. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, la PVN likmes samazināšana atsevišķai produktu grupai budžetā radīs sešus miljonus eiro lielu fiskālo ietekmi, dati rāda, ka ietekme ir ievērojami mazāka - pērn deviņos mēnešos tā bija 3,6 miljoni eiro.
Arī veikalu plauktos arī cenas minētajiem produktiem bijušas mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā - Latvijā cenas samazinājušās par vidēji 11,7 %.
Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka PVN likmes samazināšana ir nozīmīgs instruments, kas mazina ēnu ekonomiku un tās izraisīto cenu kropļošanu. Līdztekus palielinās uzņēmumu apgrozāmie līdzekļi - samazinātas PVN likmes ieviešana pozitīvi ietekmē augļkopības un dārzkopības uzņēmumu naudas plūsmu.
Eglīts atgādināja, ka valdības deklarācija paredz, ka jāizvērtē iespēja ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem.
"Var teikt, ka tiek paredzēts, ka vidēji par 10,1% samazināsies cena gaļai, pienam - par 10,3%, olām - par 3,9%. Līdz ar to gaidāms arī patēriņa palielinājums, kas nozīmē, ka iekasētie līdzekļi arī pieaugs," prognozēja ministrijas pārstāvis.
Samazinot PVN likmi gaļai, ietekme uz budžetu varētu būt 9,1 miljoni eiro, zivij - 1,3 miljoni eiro. Kopumā četras produktu grupas pirmajā gadā radītu fiskālo ietekmi 21,34 miljonu eiro apmērā, skaidroja Eglīts.
Viņš skaidroja, ka Latvijā ilgstoši ir viens no zemākajiem sociālā atbalsta līmeņiem un viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā. Lai samazinātu PVN regresivitāti, PVN samazināšana nepieciešama visiem pārtikas produktiem. Turklāt samazināta PVN likme atstāj netiešu ietekmi uz CO2 un SEG emisiju samazināšanu.
Tāpat samazinātās PVN likmes ieviešana mazina arī nezināmas izcelsmes produktu apriti. No 2017.gada par 20% samazinājies konstatēto pārkāpumu skaits augļu un dārzeņu tirdzniecībā.
Eglītis akcentēja, ka PVN likmes samazināšana ir ļoti ieteicama nozarēs, kur ir liela ēnu ekonomika. Lai mazie un vidējie zemnieki varētu attīstīties, viņiem nepieciešami lieli apgrozāmie līdzekļi, kas gandrīz noteikti nozīmē atrašanos ēnu ekonomikā.
Arī Latvijas Augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka atzina, ka samazinātā PVN likme 5% apmērā Latvijā audzētajiem dārzeņiem, augļiem, ogām ir pozitīvi ietekmējusi vietējo zemnieku saimniekošanas procesu.
Viņa uzsvēra, ka zemniekiem ir palielinājies realizētās produkcijas apjoms, kā arī lielveikalu pieprasījums pēc vietējās produkcijas ir audzis. Augļu, ogu cenas lielveikalos un tirgos esot gandrīz izlīdzinājušās. "Tā sauktajiem dārzeņu, augļu, ogu ievedējiem samazinās interese ievest importa produkciju, jo cenu starpība ir kritusies un peļņas apjoms nav pievilcīgs," pauda Kajaka.
Pēc LAA novērojumiem, ievestajiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek norādīta izcelsmes valsts, jo samazinās iemesls to uzrādīt kā vietējo.
Tāpat Augļkopju asociācijas biroja vadītāja norādīja, ka kooperatīvu "Zelta ābele" un "Augļu nams" kopējais realizētās produkcijas apjoms pērn audzis par 22%, kā arī ābolu pieprasījums lielveikalos ir palielinājies, tāpēc šogad ābolus lielveikaliem varēs nodrošināt tikai līdz februārim.
Vienlaikus ogu kooperatīva "Baltijas ogu kooperatīvs" pagājušās sezonas realizētā produkcija ir pieaugusi par 30%. Pēc Kajakas domām, tas zemniekos vieš cerības par nozares attīstību, ieguldījumu veikšanu uzņēmumos un algu palielināšanu strādniekiem.
