FOTO: Mežaparka Lielajā estrādē svin spāru svētkus

Atbilstoši būvniecības tradīcijām ar spāru svētkiem simboliski iezīmējas brīdis, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un būvobjekts ir ieguvis kopīgo veidolu.

„Jaunā Mežaparka Lielā estrāde turpina sarakstu ar mūsu atjaunotajām, izcilajām Rīgas un visas Latvijas kultūras iestādēm. Esam veiksmīgi rekonstruējuši Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kultūras pili „Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pili, un šodien jau svinam spāru svētkus Mežaparka Lielajā estrādē. Vēlos pateikt paldies Lielās estrādes būvniekiem par darbu, par to, ka būvniecība norit atbilstoši grafikam un ir sasniegts būves augstākais punkts. Izsaku pateicību arī visiem būvniecības procesa dalībniekiem, kuri ir iesaistījušies šīs nozīmīgās būves tapšanā,” svinīgajā pasākumā pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš arī atgādināja, ka jaunā Mežaparka Lielā estrāde šā gada 18. jūnijā tiks nodota ekspluatācijā, bet pie tā darbi neapstāties, būs jāplāno jau nākamais estrādes būvdarbu posms.

„Mēs dzīvojam īpašā laikā – tik koncentrētu, žanriski izvērstu un telpiski savdabīgu pienesumu kā 21. gs. ievadā un simtgades kontekstā, Latvijas kultūras infrastruktūra līdz šim nav piedzīvojusi: Liepājas, Rēzeknes, Cēsu un Ventspils reģionālās koncertzāles ir jau starptautiski pamanīts notikums. Tas ir jauns iespēju līmenis nācijas kultūras tradīciju dzīvotspējai un pārliecinošs pieteikums augstas kvalitātes dzīves stilam 21.gadsimtā. Spāru svētki tradicionāli apliecina, ka apjomīgākie darbi ir pabeigti. Šajā reizē spāres ir kas vairāk – tās veido skanošu ietvaru dziesmai, tādu kā sudraba birzs struktūru, kas balsta dziedātāju tribīni un veido unikālu akustisku loku virs koristu galvām,” sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

„Jūlija pirmajās dienās mēs visi būsim liecinieki pasaules mēroga arhitektoniska un akustiska projekta piedzimšanai. UNESCO pasaules mantojuma reģistrā ierakstītai Latvijas kora dziedāšanas tradīcijai būs radīts atbilstošs telpiskais ietvars. 2007. gada starptautiskā konkursā dzimusī ideja arī tiek īstenota ar starptautisku vērienu – kopā ar Latvijas speciālistiem projektā piedalās akustikas inženieri un konstruktori no Vācijas, metāla struktūras izgatavotas Ungārijā. Šāda mēroga akustiskā modelēšana projekta stadijā bija jauna pieredze Eiropā, bet pati estrādes būve kļūs par vienu no Latvijas un Rīgas simboliem. Paldies visām iesaistītajām pusēm par līdz šim paveikto!” pauda kultūras ministrs.

„Paveikts ir tiešām daudz. Pirms gada estrādes būvlaukumā ielikām pamatakmeni un tikai sākām betonēšanas darbus, bet šodien esam pabeiguši lielākos konstrukciju uzstādīšanas un celtniecības darbus. Tas ir bijis iespējams, pateicoties visu iesaistīto pušu intensīvam darbam – katra strādnieka, darbu vadītāju, projekta autoru, uzraugu, pasūtītāja un visu citu partneru darbam dažreiz pat dienu un nakti nepārtrauktā maiņu darba režīmā. Svētku brīdī vēlos izcelt šī projekta tehnoloģiskos izaicinājumus, ar kuriem projekta komanda ir sekmīgi tikusi galā, un vienlaicīgi ieguvusi neatsveramu pieredzi, apliecinot mūsu būvniecības profesionāļu augsto kompetenci starptautiskā mērogā. Šādā komandas kopdarbā mēs darbus turpināsim, lai sasniegtu nolikto mērķi – nodot estrādi ekspluatācijā šā gada 18. jūnijā,” solīja PS „LNK, RERE” projekta direktors Valdis Koks.

Spāru svētkos piedalījās arī Latvijas vēstnieks Ungārijā Ferencs Bāņai (Ferenc Bányai), SIA „Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vadītāja Agra Bērziņa, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols, virsdiriģenti Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Romāns Vanags un citi viesi.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana aizsākās 2016.gada 11.martā, kad Rīgas pašvaldība un Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms - jauna skatītāja lauka izbūve - tika īstenota līdz 2018.gadā 7.jūnijam, pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Otro atjaunošanas posmu - jaunas estrādes būvniecību - plānots pabeigt līdz 2020.gada 18.jūnijam, pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Savukārt pēdējo posmu ir plānots pabeigt 2023.gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150.gadadienu.

Spāru svētkos piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), pilnsabiedrības "LNK, RERE" projekta direktors Valdis Koks, SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis un citu iesaistīto institūciju pārstāvji.

Kā ziņots, Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas pirmā posma būvdarbus par 40,123 miljoniem eiro veic pilnsabiedrība "LNK, RERE".

Lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020.gadā, arhitektiem tika uzticēts estrādes atjaunošanas otro kārtu sadalīt posmos - B1 un B2. Otrās kārtas pirmajā posmā tiks realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā paliks saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Arī pirmo estrādes atjaunošanas posmu veica "LNK, RERE" un tas izmaksāja 26,74 miljonus eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Pirmajā posmā tika atjaunota estrādes skatītāju zona, kopumā sēdvietu skaitu palielinot līdz 30 516 sēdvietām, izbūvējot tirdzniecības zonu zem sēdvietām un labiekārtojot skatītāju zonai piegulošo teritoriju.