Latvijā ieradies teicamnieks no Pakistānas šeit tirgojis uzturēšanās atļaujas citiem
Valsts Robežsardze sākusi kriminālprocesu pret kādu Pakistānas pilsoni, kurš vairākiem citiem ārvalstniekiem ļaunprātīgi nodrošinājis iespēju uzturēties Latvijā, šovakar vēsta TV3 Ziņas.
Valsts Robežsardzei esot pamatotas aizdomas, ka pakistānietis, kurš šeit dzīvo jau vairākus gadus, ar fiktīvu nodarbinātību un ielūgumiem ierasties strādāt Latvijā centies legalizēt citu trešo valstu pilsoņu, iespējams, pakistāniešu uzturēšanos Latvijā. "Mums radās aizdomas, ka ielūgumā minētais fakts, ka cilvēki šeit tiks nodarbināti neatbilst patiesībai, bet vairāk izskatās pēc tramplīna, lai nokļūtu Eiropas Savienībā," TV3 Ziņām stāstīja Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka p.i., pulkvedis Ojārs Kārkliņš.
Kriminālprocess ir aktīvā izmeklēšanas stadijā. Valsts Robežsradze ir pārliecināta – vainu izdosies pierādīt ne tikai šim pakistānietim, jo viņš nav darbojies viens. "Šajā konkrētajā procesā ir vairākas personas iesaistītas, un ir arī vairāki ielūgumi, kam pievērsām uzmanību," teic Kārkliņš. Par šādu pārkāpumu maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) gan nav pārliecināta, vai pakistāniešu students šādu sodu tiešām Latvijā izciestu. Drīzāk deportēs ārā.
"Ja mēs saņemam atzinumu no drošības iestādēm vai arī ir notiesājošs tiesas spriedums, mums ir pienākums šo uzturēšanās atļauju anulēt," norāda PMLP pārstāvis Ģirts Pommers. Pakistānietis, pret kuru sākts kriminālprocess, studē Latvijā. Viņa aizturēšana pērnā gada nogalē notika Ekonomikas un kultūras augstskolā (EKA), kad tieši lekcijas laikā viņam pakaļ atnāca robežsargi. Pēc nopratināšanas pakistānietis atbrīvots, šobrīd atsācis apmeklēt studijas, taču Valsts Robežsardze turpina intensīvi veic izmeklēšanu. EKA, kurā pakistānietis studē, pauž pārsteigumu par notikušo, jo viņam esot teicamas sekmes, apmeklējot visas lekcijas.
"Attiecībā uz viņa privāto dzīvi – te mēs neko nevaram komentēt. Ja students ārpus studijām dara ko nelikumīgu, tad tā jau ir tiesībsargājošo institūciju kompetence. Ja kaut kas tāds atklāsies, tad augstskola to izvērtēs, bet kamēr nekādu oficiālu informāciju no attiecīgajām institūcijām neesam saņēmuši, augstskolai nav nekāda pamata izvirzīt pret viņu jebkādas pretenzijas," TV3 Ziņām skaidroja EKA komunikācijas projektu vadītājs Juris Lūsis. Valsts drošības dienesta izpratnē Pakistānas Islāma Republika uzskatāma par riska valsti, tāpēc vairāku personu nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā esot jāvērtē valsts apdraudējuma kontekstā.
Par konkrēto gadījumu Valsts Drošības dienests (VDD) atteicās no plašākiem komentāriem, taču TV3 Ziņām uzsvēra – Pakistānas pilsoņi tiek sevišķi uzraudzīti Latvijā: "VDD atbilstoši savai kompetencei līdzdarbojas ārvalstnieku ieceļošanas kontrolē, pārbaudot ārzemniekus no valstīm, kur darbojas teroristiski grupējumi vai pastāv citi ar terorismu saistīti riski. Šādu pārbaužu mērķis ir novērst radikāli noskaņotu personu ieceļošanu mūsu valstī. Vēlamies uzsvērt, ka gadījumi, kad vīzu vai uzturēšanās atļauju nelikumīgā ceļā iegūst nepārbaudītas personas, rada riskus valsts un iedzīvotāju drošībai." Iepriekš, piemēram, Liepājas Universitāte pirms gada iesaistīja Valsts drošības dienestu kāda pakistāniešu studenta pārbaudē un uz aizdomu pamata deportēja ārā no Latvijas.
"Mēs aicinājām drošības dienestus paskatīties, kas ar šo puisi notiek. Mums bija signāli, ka viņš fotografē mūsu dzelzceļa staciju Liepājā. Tas varēja būt pilsētai drošības apdraudējums. Drošības policija iesaistījās, un viņš tika aizsūtīts atpakaļ. Pagājušajā gadā mēs pārtraucām lielu uzņemšanu no Pakistānas. No Pakistānas mums šobrīd ir ārkārtīgi stingra atlase," teic Liepājas Universitātes rektore Dace Markus.
Vēlmē nokļūt Eiropas Savienībā, lai galvenokārt strādātu, daļa pakistāniešu un indiešu izmanto augstāko izglītību kā aizsegu. Uzņemšanai kādā no Latvijas augstskolām viņi vilto dokumentus un veic dažādas blēdības. Aizdomās par trešo valstu pilsoņu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, Valsts Robežsardze pērn uzsāka 14 kriminālprocesus. Divi nodoti prokuratūrai un gaida iztiesāšanu.
