Saskaņiete Ļubova Švecova lūdz atteikties no idejas par Ekonomisko lietu tiesu

Švecova iesniegusi priekšlikumu grozījumiem likumā "Par tiesu varu", piedāvājot no likumprojekta izslēgt pantus, kas paredz izveidot Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu.

Saeimas vairākums decembra sākumā konceptuāli atbalstīja Ekonomisko lietu tiesas izveidi, taču debatēs Saeimā vairāki opozīcijas deputāti detalizēti un plaši argumentēja, kāpēc viņiem rodas šaubas par šādu izmaiņu veikšanas pamatotību.

Švecova iepriekš pauda, ka piedāvātās izmaiņas esot kārtējā "fake" reformatoru jeb Jaunās konservatīvās partijas kārtējā "fake" jeb neīstā reforma. Politiķe norādīja, ka noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi esot paudis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks un Tieslietu padomes loceklis Juris Stukāns, kurš esot uzsvēris, ka idejas un likumprojekta izstrādes autori ir identificējuši kļūdainas problēmas.

Deputāte arī norādīja, Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju (TM) atturēties no turpmākām radikālām un pretrunīgām reformām.

Specializētajai ekonomisko lietu tiesai darbu paredzēts sākt 2021.gada 1.janvārī. Kā norādīja parlamentā, ar grozījumiem paredzēts veicināt efektīvāku ekonomisko lietu izskatīšanas procesu un nolēmumu kvalitāti. Plānots, ka Tieslietu padomei būs jānosaka Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu skaits, darbības teritorija un atrašanās vieta.

Grozījumus aktīvi virza tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kurš nesen Saeimas komisijā deputātiem skaidroja, ka Latvijas tiesu sistēma atrodas pastāvīgā attīstības procesā, turklāt pārmaiņu procesā atrodas arī uzņēmējdarbības vide, jauni noziegumu paveidi un tehnoloģijas. Latvijā jau atsevišķās tiesās eksistē tiesnešu specializācija konkrētu kategoriju lietu izskatīšanā.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vadītā Tieslietu padome vairākkārt ir paudusi kritisku redzējumu par TM ieceri veidot specializētu ekonomisko lietu tiesu.

Pēc padomes domām, ministrijas ekonomisko lietu tiesas koncepcijā nav iekļauta ne problēmu cēloņi, ne seku adekvāta analīze. Ja kā problēma tiek norādīta ilgā tiesvedība krimināllietās, kas saistītas ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju, tad primāri esot jāapzina šo problēmu cēloņi, paudusi padome.

Tieslietu padomes skatījumā, izstrādātajā koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja par to, ka specializācija varēs paātrināt lietu izskatīšanu un paaugstināt nolēmumu kvalitāti. Padome uzskata, ka jaunā specializētās tiesas koncepcija ir pretrunā un rada nekonsekvenci ar iepriekšējā tiesu reformā ieviesto tiesnešu un atsevišķu esošo tiesu specializācijas modeli. Padome norādījusi, ka pēctecības trūkums tieslietu sistēmas attīstības plānošanā neveicina tās stabilitāti un attīstību. Attiecīgi padome aicina atturēties no turpmākām radikālām, pretrunīgām reformām.

Tieslietu padome norādījusi vairākus iespējamos iemeslus koncepcijā norādītajām problēmām, piemēram, lietu izmeklēšanas kvalitāte, apsūdzības kvalitāte, kā arī Kriminālprocesa likuma neefektīvais regulējums. Savukārt civillietās - nekvalitatīvi prasības pieteikumi, nekvalitatīvs advokātu vai tiesnešu darbs.

Savukārt TM apelē, ka Eiropas Komisija un Eiropas Padomes "Moneyval" komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu esot iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, bet viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte.

Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams ne tikai attīstīt jau esošās komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts TM sagatavotajā likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.

Kā ziņots, specializētajā tiesā pirmajā instancē paredzēts izveidot desmit tiesneša amata vietas un 27 tiesas darbinieka amata vietas un kopējais finansējuma apmērs tās izveidei ir 1 004 712 eiro, tostarp vienreizējie izdevumi 86 609 eiro apmērā. 918 103 eiro tiks nodrošināti no valsts budžetā piešķirtā finansējuma, tostarp 37 amata vietu izveide no vakantajām tiesnešu un tiesu darbinieku amata vietām. 

Savukārt apelācijas instancē specializētajai tiesai paredzēts izveidot četras tiesneša amata vietas - četras no šobrīd vakantajām amata vietām - un sešas tiesas darbinieku amata vietas. Kopējās izmaksas apelācijas instances izveidei specializācijai piekritīgo lietu izskatīšanai ir 384 005 eiro, tai skaitā vienreizējie izdevumi 49 636 eiro. 334 369 eiro tiks nodrošināti budžeta bāzē piešķirtā finansējuma.