Zemkopības ministrija neliekas ne zinis par valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem
Valsts kontrole publiskojusi revīzijas "Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā" ziņojumu. Revīzijā secināts, ka Zemkopības ministrija nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem - to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apjomiem netiek sekots līdzi, portālu Jauns.lv informēja Valsts kontroles (VK) pārstāve Līga Krapāne.
Zemkopības ministrija nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem – to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apjomiem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030. gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu.
Zemkopības ministrijas valdījumā ir nodota vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas teritorijas, kurā atrodas arī 58% no Latvijā pieejamās kūdras platības. Šīs platības tiek iznomātas komersantiem kūdras ieguvei, kas pamatā tiek eksportēta. Zemkopības ministrija šī īpašuma apsaimniekošanu ir tālāk nodevusi AS “Latvijas valsts meži”. Jau 2018. gada finanšu revīzijas laikā Valsts kontrole konstatēja, ka Zemkopības ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu uzskaitīt valstij piederošos derīgos izrakteņus un aplēst to vērtību. Pēc Valsts kontroles izteiktā pārmetuma Zemkopības ministrija savā 2018. gada pārskatā iekļāva derīgos izrakteņus 3,8 miljardu eiro vērtībā, tajā skaitā kūdras atradnes 3,7 miljardu eiro, bet smilts un grants atradnes – 102 miljonu eiro vērtībā.
Vienlaikus Valsts kontrole veica padziļinātu revīziju, turpinot vērtēt Zemkopības ministrijas rīcības iemeslus un sekas.
Derīgo izrakteņu uzskaites vērtību trīs mēnešu laikā samazina 58 reizes
Revīzijā konstatēts, ka valstij piederošie derīgie izrakteņi ne tikai netika uzskaitīti, bet ne Zemkopības ministrija, ne AS “Latvijas valsts meži” arī nebija sekojušas līdzi valstij piederošās kūdras ieguves apjomiem. “Ja uzskaitē nav uzrādīti visi valstij un tātad – sabiedrībai piederošie derīgie izrakteņi, nav iespējams izsekot – cik daudz un kādā vērtībā valsts īpašums tiek pārdots, un kādiem būtu bijis jābūt atbilstošiem ieņēmumiem no kūdras pārdošanas,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Atbildot uz Valsts kontroles jautājumu par valsts ieņēmumiem iepriekšējo 20 aktīvas kūdras izstrādes gadu laikā, ja kūdras atlikusī vērtība vēl ir 3,7 miljardi eiro, Zemkopības ministrija samazināja izrakteņu uzskaites vērtību 58 reizes – līdz 57,3 miljoniem eiro kūdrai un 8,4 miljoniem eiro smiltij un grantij.
No kūdras pārdošanas valsts iegūst vien nelielu daļu no kūdras tirgus vērtības
95% Latvijas kūdras ik gadu tiek eksportēta, un 60% no eksporta apjoma tiek iegūts Zemkopības ministrijas valdījumā esošajās platībās. 2018. gadā kūdra tika eksportēta 178 miljonu eiro vērtībā, kamēr valsts kūdru iegūstošie komersanti samaksāja AS “Latvijas valsts meži” tikai 2,47 miljonus eiro. 2017. gadā AS “Latvijas valsts meži” ieņēmumi bija 1,8 miljoni eiro, bet pirms tam – vēl mazāk.
Nesamērīgi zemie ieņēmumi par valsts īpašumā esošās kūdras pārdošanu ir skaidrojami ne tikai ar greizo normatīvo regulējumu, kas pieļāva, ka komersantu maksājumi par derīgo izrakteņu ieguvi nav saistāmi ar ieguves apjomiem, bet arī ar neizskaidrojami gauso – septiņus gadus ieilgušo – normatīvā regulējuma grozīšanu pēc tam, kad Valsts kontrole jau 2007. gadā bija norādījusi uz šo problēmu.
Pēc normatīvo aktu grozīšanas AS “Latvijas valsts meži” nesteidzās ar to izpildi un grozījumos paredzēto kūdras ieguves maksas indeksāciju uzsāka tikai trīs gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa. Ja normatīvie akti būtu tikuši ievēroti, laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam AS “Latvijas valsts meži” ieņēmumi varētu būt bijuši par 1,6 miljoniem eiro lielāki. 2018. gadā saņemtā maksa, piemēram, veido nepilnu trešdaļu no faktiskās tirgus vērtības. Arī laika posmā no 2020. līdz 2030. gadam plānotie ieņēmumi par kūdras ieguvi varētu būt par 3,1 miljonu eiro lielāki, ja maksas indeksācija būtu uzsākta savlaicīgi. Ir viennozīmīgi secināms arī, ka septiņus gadus ilgušais normatīvo aktu grozīšanas process, tajos beidzot paredzot kūdras ieguves maksas sasaisti ar ieguves apjomiem un indeksāciju, arī rada būtisku negatīvu finanšu ietekmi.
Valsts kontrole ir aplēsusi, ka atbildīgo institūciju rīcības, labas pārvaldības neesamības un krietna, rūpīga saimnieka attieksmes trūkuma rezultātā valsts īpašumā esošā kūdra tiks pārdota atbilstoši tirgus vērtībai vien 2030. gadā.
Revīzijā tika konstatēta arī nevienlīdzīga attieksme pret komersantiem – kūdras ieguvējiem, dažiem jau šobrīd maksājot tirgus vērtībai atbilstošu maksu, savukārt dažiem – pat mazāk nekā 20% no tirgus vērtības.
Revīzijā atklājās arī virkne citu faktu, kas prasītu tālāku izpēti par AS “Latvijas valsts meži” darbības efektivitāti. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” norādītā tās aktīvu rentabilitāte ir 16,9%, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz mežsaimniecības/mežizstrādes nozares vidējo rādītāju (7,1%). Aprēķins veikts formāli, neņemot vērā uzņēmuma saimnieciskās darbības specifiku – tajā netiek ņemts vērā, ka ieņēmumi pamatā tiek gūti no valsts īpašumā esošiem resursiem, kas nav uzņēmuma bilancē. Ja aprēķinā tiktu ņemta vērā visu izmantoto aktīvu bilances vērtība, tad AS “Latvijas valsts meži” aktīvu rentabilitāte būtu 6,6%., Tas liecina, ka no katra saimnieciskajā darbībā izmantotā eiro ir gūta zemāka peļņa nekā to norāda AS “Latvijas valsts meži”.
