Nododot ostu valstij, Rīgas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā 3 miljonus eiro

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

Ostas pārstāve norādīja, ka brīvostas juristi patlaban nekādā veidā neplāno reaģēt uz valdības lēmumiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Satiksmes ministrijā skaidroja, ka šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas pienākumu izpildē būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam. Tādā veidā tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību.

Valdības pārstāvji pauda cerību, ka Saeima minētos likuma grozījumus varētu skatīt ceturtdien, 12.decembrī.

Par Ventspils un Rīgas ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā ministri vienojās otrdien, 10.decembrī, konceptuāli atbalstot Linkaita priekšlikumu, kas tika sagatavots pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmuma vērst sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") un četrām juridiskām personām, tostarp Ventspils brīvostas pārvaldi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš mediju pārstāvjiem skaidroja, ka likuma izmaiņas nepieciešamas, lai pēc attiecīgā ASV lēmuma no Ventspils ostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru vērstas sankcijas. "Valstij pārņemot ostu, tiek pilnībā nogriezta jebkāda saistība ar sankcionēto personu," uzsvēra Kariņš, norādot, ka šādi valdība rīkojas, lai mazinātu ASV lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku un iedzīvotājiem.

Savukārt Linkaits iepriekš piebilda, ka līdz ar grozījumiem likumā Ventspils un Rīgas ostas nonāks valsts pārvaldē un tajās turpmāk vairs nedarbosies pašvaldību pārstāvji. "Ventspils osta ir otra lielākā Latvijas osta, tai ir aizņēmumi, tiek veikti lieli investīciju projekti. Šī osta ir nozīmīgs Latvijas tranzīta elements, tāpēc ceru, ka mūsu veiktās darbības mazinās ASV lēmuma negatīvo ietekmi," teica ministrs.

Skaidrojot nepieciešamību pārņemt valsts pārvaldībā arī Rīgas ostu, satiksmes ministrs sacīja, ka Rīgas un Ventspils ostas ir divas lielākās ostas Latvijā, turklāt arī "Rīgā ir zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām", pret kurām vērstas ASV sankcijas. "Lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, mūsu proaktīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumu," piebilda Linkaits.

Vaicāts, vai pēc likuma grozījumiem valsts varētu lūgt ASV izņemt no sankciju saraksta Ventspils brīvostu, Linkaits norādīja, ka vispirms ir jānodrošina, lai neviena ASV sankciju sarakstā esošā fiziskā un juridiskā persona neietekmētu Ventspils brīvostu, bet pēc tam tiks kārtots, lai osta varētu brīvi funkcionēt.

Kariņš trešdien žurnālistus informēja, ka patlaban tiek risināts jautājums par sankciju atcelšanu Ventspils brīvostai un Latvijas pārstāvji ir kontaktā ar ASV atbildīgo iestādi, kas atbild par sankcijām.

"Šajā jautājumā ir paralēles ar finanšu sektora sakārtošanu. Mums ir svarīgi, lai finanšu sektors nenonāk "pelēkajā saraksta". Līdzīgi ostu gadījumā, Ventspils brīvosta ir pakļauta starptautiskajām sankcijām, tāpēc mūsu interesēs ir, lai tā tiktu izņemta no šī saraksta un osta varētu attīstīties," uzsvēra Ministru prezidents.