Komisija atbalsta grozījumus, kas ļautu Rīgas domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem

Par koalīcijas virzītajiem grozījumiem plaši tika diskutēts komisijas divās sēdēs otrdien un šodien. Likumprojektiem tiks lūgts parlamentam noteikt steidzamību un arī par to pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.

Paredzēts lūgt parlamentam grozījumus konceptuāli skatīt 12.decembrī un par pieņemšanu galīgajā lasījumā lemt 19.decembrī.

Par grozījumiem balsoja gandrīz visi koalīcijas deputāti, savukārt "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens balsojumā nepiedalījās. Pārējie valdību veidojošo partiju deputāti arī rosināja noteikt īsāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet Pucens ilgāku. Pucens ir viens no likumprojektu iesniedzējiem Saeimā.

Pret grozījumiem balsoja opozīcijas pārstāvji. Deputāts Vjačeslavs Dombrovkis (S) smaidot vaicāja, vai koalīcijas deputātu atšķirīgo viedokļu paušana ir iepriekš sarunāta. Parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S) pauda, ka pat zina, no kura telefona numura tas esot ticis koordinēts.

Parlamentārieši Sergejs Dolgopolovs (S) un Ločmele-Luņova balsojumu gaitā par likumprojektiem atstāja komisijas sēdi, protestējot pret viņu skatījumā notiekošo "cirku" ar likumprojektu virzīšanu steidzamības kārtā un tik īsu izskatīšanas termiņu.

Komisijas sēdes sākumā Saeimas Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks Edvīns Danovskis norādīja, ka neredz problēmu ar likumprojektiem no Satversmes viedokļa un izmaiņu veikšana tajos ir politisko debašu jautājums. 

Uz Dolgopolova jautājumu, vai anotācija ir pietiekoši labi izstrādāta, Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka tā atspoguļo iesniedzēju viedokli. 

Ločmele-Luņova pauda, ka saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu vēlētāju skaitam jābūt vienmērīgi sadalītam pa vēlēšanu apgabaliem, katram balsotājam jābūt vienai balsij un būtiska regulējuma maiņa īsi pirms kārtējām vēlēšanām negatīvi ietekmēšot to norisi. Deputātes ieskatā grozījumi tiek veikti saistībā ar mērķi drīzumā rīkot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un parlamentāriete taujāja, vai piedāvātas izmaiņas nerada nesamērīgu draudu Latvijas demokrātiskais iekārtai. 

Saeimas Juridiskais birojs vērtēja šo likumprojektu tāpat kā jebkuru citu un to virzība ir politiska rakstura jautājums, skaidroja Danovskis. Viņš norādīja, ka piedāvātie grozījumi nepārkāpj principu, ka vienās vēlēšanās balsotājam ir viena balss. Iespēja vēlētājam četru gadu ciklā piedalīties dažādās vēlēšanās pastāv jau pašlaik, piebilda Saeimas jurists.

Ločmele-Luņova arī norādīja, ka Saeimas jurists lietojot nepareizu terminoloģiju, savukārt Juridiskā biroja vecākais juridiskais padomnieks skaidroja, ka izmanto terminus, kas ļauj vieglāk saprast juridisko viedokli. Attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, lai vēlēšanu sistēma būtu stabila, šajos likumprojektos problēmu nav, tā uz attiecīgu Dolgopolova jautājumu atbildēja Danovskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda, ka mērķis ir radīt sistēmu Rīgas domes atlaišanai. Viņš arī vaicāja par likuma atbilstību, ja kāda partija pašizdevīguma vārdā izvēlētos mainīt likumdošanu, lai sev izdevīgā laikā rīkotu vēlēšanas. Danovskis atbildēja, ka neredzētu to kā izšķirošu faktoru, lai likuma grozījumus atzītu par Satversmei neatbilstošiem. 

Ločmele-Luņova atkārtoti pauda viedokli, ka likumprojektu konteksts ir Rīgas domes vēlēšanas. Saskaņā ar deputātes rīcībā esošo informāciju, Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas laikā esot atlaistas tikai divas pašvaldības ārpus Latvijas, un Rīgas atlaišana būšot lielākās pašvaldības atlaišana ES līmenī. Vai Latvija labi izskatīsies labi, veicot šādu vēsturisku soli, vaicāja politiķe.

Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps norādīja, ka ir svarīga atbildīga un nopietna pieeja attiecībā uz piedāvātā regulējuma apspriešanu un ka pašlaik par likumprojektiem notiek parlamentāras, konstitucionālas debates.

Pēc nosacīti detalizētu atbilžu sniegšanas uz vairākiem jautājumiem, Pleps norādīja, ka viņam un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvim rodas sajūta, ka, atbildot uz deputātu jautājumiem, viņiem it kā nākas aizstāvēt iesniegto likumprojektu, lai gan šai diskusijai būtu jānotiek starp likumprojekta iesniedzējiem un pārējiem deputātiem.

Runājot nevis par likumprojektiem, bet jautājumu kādas domes atlaišanas regulējumu, Pleps vērsa uzmanību, ka tas nav brīvs politisks lēmums. Likums paredz konkrētus pamatus, lai varētu atlaist pilsētas domi, norādīja Levita padomnieks. Pleps skaidroja, ka domes atlaišana ir Saeimas novērtējuma jautājums.

Pleps akcentēja, ka šodien ir atbildējis uz komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, bet pašlaik vēl nevar teikt, vai ir sanācis vai nav sanācis labs risinājums attiecībā uz likumprojektiem. Viņš vērsa uzmanību, ka Saeimai vēl ir iespējams strādāt ar iesniegtajiem likumprojektiem, kuri to pieņemšanas gadījumā vēl nonāks Valsts prezidenta vērtēšanā.

Koalīcijas un opozīcijas deputāti arī apmainījās piezīmēm par to, vai viņi nav jau iepriekš ieņēmuši nemainīgas nostājas izskatāmajos jautājumos.

Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas.

Kā ziņots, valdība par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rosināto Rīgas domes atlaišanu lems otrdien, 17.decembrī.

Ja valdība atbalstīs virzību uz Rīgas domes atlaišanu, gala lēmumu būs jāpieņem Saeimai.

Jaunās Rīgas domes vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz Rīgas domei iecelt pagaidu administrāciju.

Pēc pašreizējā regulējuma, ja vēlēšanas tiktu sarīkotas 29.februārī, jaunās domes pilnvaras būtu spēkā līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām, kam jānotiek 2021.gada jūnija pirmajā sestdienā. Tomēr šodien komisijā atbalstītie koalīcijas deputātu iesniegtie likuma grozījumi ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem, nerīkojot jaunas vēlēšanas 2021.gadā. Par šiem grozījumiem vēl jābalso Saeimai