"Jādod iespēja mainīties" - eksperts komentē nodokļu palielināšanu piesārņojošiem auto

Aicināts komentēt izskanējušās bažas par to, ka klimata plāns paredz nodokļu celšanu fosilajai degvielai un ar fosilo degvielu darbināmām vecām automašīnām, Merirands pozitīvi vērtēja, ka ir sākta diskusija par jaunu auto veicināšanu.

"Enerģētikas un klimata plānam ir jāseko, bet vēl būs jādomā, kā un kādā apjomā ieviešami tajā minētie pasākumi. Tas, kas attiecas uz nodokļu paaugstināšanu piesārņojošiem auto, ir jārisina, piedāvājot alternatīvu. Nevar uzlikt finansiālu pienākumu kā apgrūtinājumu. Tāpēc ir jādod arī iespēja mainīties," pauda Satiksmes ministrijas eksperts.

Biedrības "Auto asociācija" valdes loceklis Ingus Rūtiņš forumā pauda, ka jautājums par Latvijas veco autoparku ir neērts, tomēr par to ir jārunā.

"Par šo tēmu nav populāri runāt, tas tracina sabiedrību, bet, kamēr par to netiks runāts, mēs nepanāksim būtisku izmešu emisiju ietaupījumu. Skaidrs, ka neviens nepirktu 15 gadus vecu auto, ja varētu atļauties nopirkt jaunu, tāpēc valstij būtu jādomā par "burkānu", nevis ierobežojumiem," teica auto nozares pārstāvis.

Rūtiņa ieskatā, Latvijas auto parka atjaunošanu varētu veicināt kvalitatīva finansējuma pieejamība, nodokļu atlaides u.c. pasākumi. "Iedzīvotāju uzkarājumi nav tik lieli, lai varētu iegādāties jaunu auto bez finansējuma," uzsvēra eksperts.

Jau ziņots, ka šogad 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm.

Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK).

"NEKP 2030" būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.

Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.