Arodbiedrības: ja nav politiskās gribas, tad pietrūkst naudas pedagogu un mediķu algām
Ja valdībai nav politiskās gribas, tad pietrūkst naudas pedagogu un mediķu algām, šādi vakar pieņemto valsts nākamā gada budžetu aģentūrai LETA komentēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns, solot, ka arī pēc budžeta pieņemšanas "diskusija par to nav beigusies".
Baldzēns atzīmēja, ka nākamā gada budžetā valdība ir nolēmusi paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu no 250 eiro mēnesī - līdz 300 eiro. Valstij šis lēmums izmaksāšot 32 miljonus eiro.
"Ja budžetā būtu izpildīti šīs valdības, šīs Saeimas lēmumi un likumi par pedagogu un mediķu darba samaksu, tad viss būtu pareizi, vienīgi vēl vajadzētu paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, kā to savās pirmsvēlēšanu programmās bija ierakstījušas divas partijas - Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par"," budžetu vērtēja Baldzēns, "šobrīd mātei vai tēvam, kura apgādībā ir viens bērns, neapliekamais minimums ir 250 eiro mēnesī un atvieglojums 230 eiro, bet, ja viņš/viņa saņem 430 eiro minimālo algu, tad nevar izmantot visu atvieglojumu summu un paliek pāri 50 eiro, šo atlikumu palielinot līdz 100 eiro, viņi neiegūst ne eiro centa. Tāpēc tieši šiem mazāk turīgajiem ir svarīga minimālās algas paaugstināšana, jo tad var izmantot šos atvieglojumus."
LBAS joprojām uztur priekšlikumu paaugstināt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī, kas uz rokas būtu 406 eiro mēnesī. "Tas ir krietni vairāk nekā valsts budžetā piedāvā valdība - 366 eiro. Pie tam mēs ietaupītu 32 miljonus eiro, kurus nebūtu valstij jānoraksta zaudējumos, rezultātā vēl valsts budžetā ienāktu 4,2 miljoni eiro iedzīvotāju ienākumu nodokļa plus vēl četras reizes lielāka summa pašvaldībām, papildus iegūstot no minimālās algas saņēmējiem akcīzi, PVN utt. Tātad būtu iespēja atrisināt civilizēti ne tikai brīvpusdienu jautājumu, bet vēl paliktu nauda citām vajadzībām," uzskata Baldzēns.
Baldzēns uzsvēra, ka Igaunijā minimālā alga nākamgad būs 580 eiro un neapliekamais minimums 500 eiro mēnesī visiem, savukārt Lietuvā - 607 eiro minimālā alga un neapliekamais diferencētais minimums 400 eiro. "Tādēļ, ja Latvijā minimālā alga būtu 500 eiro un neapliekamais minimums 250 eiro, tas vienalga salīdzinoši būtu ļoti pieticīgs rezultāts, kas nekādi nevarētu graut mūsu uzņēmēju konkurētspēju, bet varētu uzlabot darbinieku pirktspēju, valsts ieņēmumus," izteicies Baldzēns.
"Jāņem vērā, ka pie vienādas pirktspējas (dārdzības izlīdzinājuma) mūsu minimālā alga valdības piedāvājumā nākamgad ir 366 eiro, bet Lietuvā - 535,6 eiro, Igaunijā - 506,30 eiro," uzsvēra Baldzēns, "sasummējot šos ieguvumus (32+4,2+16,8 miljoni) un ņemot vērā 29 miljonus eiro (noziedzīgi iegūtos līdzekļus), ko ar tiesas lēmumu ieskaitīja valsts budžetā, atrastos nauda, ko var novirzīt pedagogiem, policistiem, mediķiem, VID darbiniekiem, tostarp arī sociālajai rehabilitācijai un veselības aprūpei Latvijā ukraiņu karavīriem, viņu ģimenes locekļiem, cilvēkiem no kara darbības zonas."
"Ja ir politiskā griba un sociālais dialogs, kurā sociālie partneri un valdība izsver Latvijai labākos risinājumus, tad trūkstošā nauda mediķu, pedagogu algām un citām būtiskām vajadzībām tiek atrasta bez liekas kavēšanās," sacījis Baldzēns.
Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.
