Saeima atbalsta grozījumus monopola novēršanai atkritumu apsaimniekošanā

Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka grozījumi tapuši, sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un balstoties uz likumdevējam desmit gadu garumā sniegtajiem Konkurences padomes (KP) priekšlikumiem.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka piedāvātais regulējums nerada pārliecību par rosinātās kārtības izdevīgumu visiem Latvijas iedzīvotājiem - ne tikai Rīgā.

Parlamentārietis Krišjānis Feldmans (JKP) uzsvēra, ka, ņemot vērā Rīgas pašvaldībā pieņemtos saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanā, rodoties aizdomas, ka problēmas Rīgā būs jārisina, izmantojot brīvā tirgus principus, lai pilnībā izvairītos no iespējamajām monopola situācijām.

Feldmans gan atzina, ka mazākās pašvaldībās šis princips nestrādātu. Feldmans asi kritizēja Rīgā pieļauto situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā. "Ir jābūt īpaši naivam cilvēkam, lai iedomātos, ka Rīgas domes pozīcija kaut ko dara sabiedrības interesēs. Domāju, ka pieņemtais nolikums pieņemts tādā veidā, ka zonu skaits noteikts pēc pietuvināto oligarhu skaita," sacīja deputāts.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) solīja, ka uz otro lasījumu atsevišķi jautājumi likumprojektā tiks salaboti, tostarp uz komisijas sēdēm aicinot Rīgas iedzīvotājus, lai uzklausītu viņu vēlmes un viedokļus.

Deputāts Didzis Šmits norādīja, ka svarīgi būtu domāt par lobija jomas sakārtošanu, lai varētu izkontrolēt iespējamus negodīgus darījumus un novērstu monopola situācijas.

Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) akcentēja, ka Konkurences padomes ieskatā atkritumi arī ir brīvais tirgus, tomēr deputāta ieskatā atkritumu savākšana un apsaimniekošana ir pašvaldību atbildība.

Kučinskis kritizēja priekšlikumu atkritumu apsaimniekošanu organizēt brīvā tirgus apstākļos, sakot, ka "nebūs situācijas, ja brīvā tirgū trīs apsaimniekotāji dosies uz laukiem, lai izvestu vienu konteineru".

"Nekur visā civilizētā Eiropā atkritumu apsaimniekošana nav brīvā konkurencē," teica politiķis.

Viņš piekrita, ka Rīga ir "gards kumoss", kā dēļ likumprojekta autorus būs grūti pārliecināt par piedāvātā regulējuma negatīvo ietekmi uz pārējo Latviju, tomēr viņš mudināja deputātus būt ļoti apdomīgiem, lai neradītu papildu problēmas.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ironizēja par "Saskaņas" Saeimas deputātu kūtru iesaistīšanos minētā jautājuma risināšanā, jo "nedod, Dievs, ka " "Saskaņa" atvērs muti par atkritumiem, pateicoties Rīgai". Deputāts norādīja, ka Rīgas sadalīšana zonās neizslēgs monopolu rašanās risku, turklāt ir jādomā par to, lai neveicinātu karteļu veidošanos arī atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lai veicinātu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā, AP piedāvā tūlīt ieviešamus priekšlikumus attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonām, publisko privāto partnerību līgumu termiņiem un sadzīves atkritumu radītājiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa samaksas, iespējām pašiem tirgū izvēlēties komersantu.

Pavļuts skaidroja, ka ar piedāvātajiem grozījumiem tiek laboti "caurumi" likumā, kuru savulaik pieņēma vēl 9.Saeima.

"Patlaban spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums nav novērsis Rīgas domes vēlmi to ļaunprātīgi izmantot un veidot 20 gadu monopolu vienam pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tapuši sadarbībā ar KP, kas līdzīgus grozījumus rosinājusi jau daudzu gadu garumā. Ar šiem grozījumiem likumā mēs novēršam monopola veidošanās varbūtību Rīgā un lielajās pilsētās un palielinām konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā," norādīja deputāts.

Lai īstenotu godīgu konkurenci un iedzīvotāju tiesības uz lētāko un kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzēju, rosināts noteikt, ka pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, tās teritoriju sadala divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji.

Savukārt Rīgai, atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam, būtu jānodrošina vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un vismaz trīs atkritumu apsaimniekotājus, kas nav viens tirgus dalībnieks, paredz grozījumi.

Saskaņā ar iesniegto likumprojektu, līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju varētu slēgt uz desmit, nevis 20 gadiem. Kā pamato AP, tā rosina saīsināt privātās un publiskās partnerības līguma termiņu, jo tik garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts - citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus.

Tāpat AP rosina atgriezt konkurenci un atjaunot Atkritumu apsaimniekošanas likuma vēsturisko normu, kas ļāva uzņēmējiem noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem.

Tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, un uz atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir attiecīgā atļauja. Atjaunojot šo normu, tiks nodrošināta konkurence un atkritumu savākšanas pakalpojumu saņēmējiem būs iespēja izvēlēties sev cenas un apkalpošanas kvalitātes ziņā labāko piedāvājumu, pārliecināti grozījumu autori.

Vienlaikus grozījumi likumā paredz novērst atkritumu apsaimniekošanas krīzes nākotnē, uzskata AP. Lai nepieļautu Rīgas pašvaldības atkritumu krīzei līdzīgas situācijas citur Latvijā, AP rosina likumā iekļaut atkritumu izvešanas nepārtrauktības principu.

Proti, gadījumos, kad esošais līgums ir zaudējis spēku, bet jauns vēl nav noslēgts, atkritumu apsaimniekotājiem būtu jāturpina izvest atkritumus atbilstoši iepriekšējo līgumu noteikumiem sešu mēnešu garumā vai līdz brīdim, kad ir noslēgts jauns līgums.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" 686,3 miljonu eiro vērtajā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūrā par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.

11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā un Saeima šo lēmumu atzina par pamatotu.

Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem - "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus" - piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu

Attiecīgi kopš 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna. Patlaban paredzēts, ka regulējums darbosies ne ilgāk kā trīs mēnešus.

Vienlaikus Rīgas dome KP lēmumu ir pārsūdzējusi tiesā.