Rīgas domnieki pieņem jaunus noteikumus atkritumu apsaimniekošanā galvaspilsētā

Noteikumu pieņemšanu atbalstīja visi koalīcijas deputāti, kā arī Neatkarīgo deputātu frakcijas un deputātu bloks "Rīgai!". 

Deputāts Vilnis Ķirsis (V) jau sēdes sākumā aicināja jautājumu no darba kārtības izslēgt, jo kopš augusta, kad noteikumi tika skatīti Mājokļu un vides komitejā, "atkritumu sāgā" daudz kas ir mainījies - bijis gan Konkurences padomes (KP) lēmums par pagaidu noregulējumu, gan arī tiesas lēmums to paturēt spēkā. "Esošie noteikumi ir pretlikumīgi un ir klajā pretrunā ar tiesas lēmumu," pauda Ķirsis. 

Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) gan oponēja, sakot, ka darba kārtībai vajadzētu pieturēties, jo noteikumi ir izskatīti komitejā un ir iesniegts arī priekšlikums sadalīt Rīgu četrās zonās, kas savukārt saskan ar KP aicinājumu apsaimniekošanas iepirkumu organizēt pa zonām. Ar balsu vairākumu jautājums no darba kārtības izslēgts netika.

Kopumā domnieki Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāju Eviju Piņķi iztaujāja aptuveni divas stundas.

Piņķe domniekiem atgādināja, ka, neraugoties uz KP un tiesas lēmumu, noteikumu apstiprināšana ir nepieciešama, jo esošais regulējums ir novecojis, kā arī tas neatbilst ne reālajai situācijai atkritumu apsaimniekošanas jomā, ne arī normatīvajiem aktiem jau kopš 2013.gada. 

"Pat, ja mēs meklējam pagaidu risinājumus jomas sakārtošanai - noteikumi vienalga ir jāpieņem," apgalvoja Piņķe.

Pēc viņas teiktā, galvenās atšķirības jaunajos noteikumos ir minimālais izvešanas biežums, ko, šķirojot atkritumus, iedzīvotājiem būs iespējams samazināt.

Tāpat ir iekļauta iespēja atkritumu izvešanu organizēt sezonāli, piemēram, vasarnīcās un tamlīdzīgi. 

Deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) bija iesniedzis divus priekšlikumus. Viens no tiem piedāvāja noteikt, ka pilsēta ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, ka viens komersants Rīgas pilsētā drīkst apsaimniekot ne vairāk kā trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un ka līgums ar atkritumu apsaimniekotāju nedrīkst pārsniegt 10 gadus.

Savukārt otrs priekšlikums paredzēja noteikumu projektā iekļaut regulējumu, ka publisko pasākumu organizētājiem ir pienākums nodrošināt sadzīves atkritumu tvertnes pietiekamā daudzumā, rūpējoties, lai tās tiktu savlaicīgi iztukšotas un nebūtu pārpildītas, ka publisko pasākumu organizētājiem ir pienākums nodrošināt iespēju šķirot pasākuma laikā radušos sadzīves atkritumus, šim nolūkam pasūtot attiecīgas atkritumu tvertnes atkritumu apsaimniekotājam, kā arī ir jānodrošina attiecīgās teritorijas sakopšana pēc pasākuma beigām.

Savukārt deputāts Mārcis Kūlis (JKP) bija iesniedzis desmit priekšlikumus ar piedāvājumiem gan ietvert noteikumos jaunas sadaļas, gan uzlabot jau esošos nosacījumus. 

Stepaņenko priekšlikumi tika atbalstīti, savukārt Kūlis priekšlikumus atsauca, jo sēdes gaitā domnieki vienojās, ka noteikumi vēl tiks papildināti apspriežot priekšlikumus atsevišķā komitejas sēdē.

Saistošo noteikumu mērķis ir nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī veicināt atkritumu apsaimniekošanu, tajā skaitā atkritumu dalītu savākšanu un šķirošanu, ar mērķi samazināt poligonā apglabājamo atkritumu daudzumu un veicināt materiālu atgūšanu no atkritumiem un to atkārtotu izmantošanu. 

Noteikumi paredz jaunu regulējumu atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā un nosaka vairākas tehniskas lietas. Piemēram, pirms tam bija plānots, ka nešķirotos atkritumus no individuālām dzīvojamām mājām jāizved ne retāk kā divas reizes mēnesī, bet tagad tiks paredzēta iespēja to darīt reizi mēnesī, taču tikai gadījumā, ja īpašumā deklarētas ne vairāk kā divas personas un, pieņemot, ka izvesto atkritumu daudzums mēnesī ir 120 litri neatkarīgi no atkritumu savākšanas veida.

Vismaz vienu reizi divās nedēļās atkritumi no individuālām mājām būs jāizved, ja tajā dzīvesvietu deklarējušas vairāk nekā divas personas, savukārt daudzdzīvokļu namiem atkritumu izvešana būs jāorganizē vismaz reizi nedēļā. 

Vienlaikus dome paredz iespēju iedzīvotājiem samazināt izvešanas biežumu šķirojot atkritumus, piemēram, individuālo māju īpašnieki ar diviem deklarētiem iedzīvotājiem izvešanas biežumu varēs samazināt līdz divām reizēm mēnesī.

Attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, piemēram, veikaliem, kafejnīcām un tirdzniecības centriem, noteikumos iekļauta prasība, ka tiem atkritumi jāizved vismaz reizi četrās nedēļās.

Vienlaikus gan komersantiem būs iespēja slēgt līgumu, kurā izvešanas biežums būs biežāks - piemērots reālajai situācijai.

Noteikumi arī paredz, ka atkritumu izvešanu nevarēs veikt laika posmā no plkst.23 līdz 5, lai netraucētu rīdzinieku naktsmieru. Tāpat Mājokļu un vides departaments plāno izveidot sistēmu, kurā tiks reģistrēti visi Rīgas pilsētas teritorijā esošo nekustamo īpašumu lietotāji, kuri slēgs atkritumu apsaimniekošanas līgumus.

Noteikumos arī iekļauta norma, ka līdz 2021.gadam mājām, kurās ir ierīkoti atkritumu stāvvadi, tie būs jāslēdz. 

Vēl noteikumos iekļauta norma, kas paredz, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumus, ja konstatēts, ka vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas kalendārā mēneša laikā atkritumi tiek novietoti ārpus atkritumu konteineram vai pārsniedz tā tilpumu. 

Kā ziņots, Rīgas pilsētas pašvaldība un "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu. KP piemēroja pagaidu noregulējumu, kas aizliedz "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

Administratīvā apgabaltiesa 1.oktobrī nolēma noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā lūgts atcelt Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū.