Daudzi deputāti lāgā neorientējas budžetā, ko paši pieņēmuši. VIDEO
Arī šogad Saeimas deputātu zināšanās par pašu pieņemto budžetu netrūkst robu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, kad iztaujāšana pēc valsts budžeta pieņemšanas atklāja pamatīgus robus deputātu zināšanās par to, ko paši pieņēmuši, arī šogad tādu netrūkst, liecina ikgadējā "LNT Ziņu TOP 10" deputātu aptauja.
Izvaicāta tika desmitā daļa parlamentāriešu, un jautājumi uzdoti tikai par vissvarīgākajām pamatlietām, kas jāzina ikvienam deputātam - cik liels ir budžets, vai mainīsies nodokļi un tamlīdzīgi. Šogad uzkrītoši bija tas, cik ļoti deputāti izvairījās no iztaujāšanas. Kā norāda raidījums, ziņa, ka arī šoreiz tiek pārbaudīta deputātu kompetence, izplatījās zibens ātrumā, un bija deputāti, kuri izvēlējās taktiku sēdes pārtraukumos nepamest savu vietu zālē, kur viņi žurnālistiem nav sasniedzami, vai gluži pretēji - bēgt. Piemēram, no iztaujāšanas izvairījās Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"). Savukārt Ilmāru Latkovski (VL-TB/LNNK) neiedrošināja pat tas, ka atbildes priekšā teica pats finanšu ministrs, un deputāts atklāti secināja, ka "agri vai vēlu es iekritīšu".
Taču daļa parlamentāriešu bija mācījušies no iepriekšējo gadu kļūdām un gatavojušies, jo vai ikvienam no aptaujātajiem šoreiz vismaz bija kaut elementāra izpratne, cik liels ir budžets. Vēl pirms galīgā balsojuma, kad aptauja tika veikta, pareizā atbilde bija šāda: izdevumi - 7,65 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 7,37 miljardi. Komentējot, ka "tie jau tie naivie jautājumi, tie pirmsskolas, ko jūs tā ķerat deputātus", Jānis Klaužs (ZZS) norādīja, ka "laikam 7,4 ir ienākumi un gandrīz 7,7 izdevumi".
Diezgan precīzi bija arī Aldis Adamovičs (V), Veiko Spolītis (V) un Sergejs Potapkins ("Saskaņa"). Inga Bite (LRA) atbildēja, ka ieņēmumi ir "septiņi miljardi komats divi laikam un izdevumi mazliet lielāki - 7,3, ja es pareizi atceros". Bet Arvīds Platpers (NSL) norādīja: "Ieņēmumi - septiņi tūkstoši, 7,3 miljardi un izdevumi - septiņi komats, tuvu pie septiņi kaut kur tā apmēram." Viens no deputātiem - Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) - atbildēt spēja tikai ar špikera palīdzību, bet kādam arī ciparu iegaumēšana nelīdzēja, jo arī šis gads pierādīja, ka ir deputāti, kuriem viss viens - budžets mērāms miljonos vai miljardos. "Plānotie izdevumi septiņi miljoni 630 cik tūkstoši un plānotie ieņēmumi septiņi miljoni 400 tūkstoši," tāda bija Arta Rasmaņa (ZZS) versija.
Artuss Kaimiņš (LRA) meklēja finanšu ministra palīdzību. Tomēr ministrs Jānis Reirs (V) atkārtoti pārteicās, nosaucot ieņēmumus: "Ļoti vienkārši. Ieņēmumi ir 373, kas ir "Boeing", un izdevumi ir 764, kas ir dilstošā secībā. Miljardi." Arī jautājumā par budžeta deficītu Kaimiņš norādīja, ka neatbildēs un lūgs Reira palīdzību. "Budžeta deficīts, kā vienmēr, ir 1% jau ilgstoši mūsu valstī, un man ļoti žēl, ka mēs nevaram nodrošināt, ka visi deputāti iepazīstas ar šiem cipariem," komentēja Reirs.
Uz jautājumu par budžeta deficītu - vēl vienu svarīgu rādītāju, kas nozīmē dzīvošanu uz parāda, - grūti bija precīzi atbildēt arī par spīti sagatavotajam špikerim. "Kopējais budžeta deficīts ir plānots, ja mēs ņemam par visu budžetu, ja, tad kopējais.. deficīts jāskatās ir. Ja ieņēmumi ir 5,25 un izdevumi ir 5,62, tad nu šī starpība arī budžeta deficīts ir. Procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP)... Vispārējā budžeta bilance ir mīnus 1% no IKP," pie pareizās atbildes beidzot tomēr nonāca Jansons.
Uz šo jautājumu pareizi atbildēja vēl tikai trīs aptaujātie - Spolītis, Rasmanis un Klaužs. Adamovičs teica, ka "1% aptuveni", bet Bite sprieda, ka tas ir 1,7%.
"Neliels. Tas nepieauga. Bišķiņ mazāk, man šķiet, palika par nulle komats, cik tur 2%. Bet kopumā zemāk nekā 2%. Nu, piedodiet, precīzi visus ciparus nedrīkst," pēc nopūtas sekoja Potapkina atbilde. Arī Platperam nācās nopūsties un atzīt, ka viņam ir lapiņa, kurā labprāt paskatītos, bet no galvas nezina. Mazākumā palika arī tie, kuri spēja demonstrēt izpratni par to, kāda nākamgad gaidāma Latvijas ekonomikas izaugsme - viens no galvenajiem rādītājiem, plānojot budžetu.
"Jums visi šie tādi piektās klases jautājumi. Lai Dievs dod, ka tie 3% arī būtu, nebūtu mazāk," teica Klaužs. Arī Jansons un Rasmanis norādīja 3%, bet vairums atkal klusēja vai šāva greizi. Šajā gadījumā liela nozīme ir pat skaitļiem aiz komata, jo to vērtība mērāma miljonos.
"Vot to neatbildēšu. Piedodiet. IKP pieaugums, man šķiet, bija plānots 3,4%, bet neesmu pārliecināts," atzina Potapkins. Spolītis sprieda, ka varētu būt starp 2,5 un 3, Adamovičs nosauca 2,6, bet Bite minēja, ka varētu būt 4%. Kaimiņš atbildēja, ka IKP prognoze, "ja es nemaldos, bija 26 miljardi latu", bet procentuālu pieaugumu nezināja. Arī Platpers nezināja pateikt gaidāmo pieaugumu no galvas.
Visvieglāk atbildams bija jautājums par minimālo algu. Taču pat tas ne visiem bija pa spēkam. "Minimālā alga būs 835, ja nemaldos. Kaut kur tajās robežās. Minimālā alga nākamgad ir 834 vai kaut kas tāds. Atvainojos. Vidējā alga ir 834, un minimālā alga ir.. O ho, labs jautājums. To es tiešām neatceros," nācās secināt Spolītim. Arī Potapkins atzina, ka uz šo jautājumu nespēs atbildēt. Uz jautājumu, kāda būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas nākamgad paliek nemainīga, tātad 23%, jau atkal vairums atbildēt nemācēja.
"Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir klasiski mums 21%. Atvainojos. PVN ir 21 un iedzīvotāju ienākums ir.. O ho, tas ir labs jautājums. Bija 25. Turpat tas pie 20, starp 20, 25 tajās robežās tur tam arī jābūt," minēja Spolītis. Rasmanis atzina, ka nezina atbildi, un arī Platpers atzina, ka konkrētus skaitļus nepateiks, bet tie viņam ir pierakstīti.
"Labs jautājums. Nu, kā... Dividendes maksā 10% tie, kas saņem. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis? Tā, bija solīts, ka samazinās, bet nesamazināja. Cik mums tas tagad, 24% vai? Vot tagad varu kaut ko arī sajaukt," atzina Klaužs. Kaimiņš savukārt norādīja, ka "tagad viņi grib to celt augšā, tāpēc arī Kaimiņa kungs neatbalsta šo budžetu". Tomēr atbildēt uz jautājumu, cik liela ir likme, nespēja: "Es jums tagad arī tā nepateikšu uz šo jautājumu, bet es zinu, ka tas nedrīkst būt tāds, kāds tas šobrīd ir."
Ciets rieksts izrādījās jautājums arī par jaunā budžeta svarīgāko prioritāti - drošības stiprināšanu un finansējama palielināšanu aizsardzībai līdz 352 miljoniem eiro jeb 1,4% no IKP. Tikai trīs aptaujātajiem bija izpratne, par cik lielu finansējumu ir runa.
