Pašvaldībām būs finansiāli jāpiedalās jaunāko klašu skolēnu ēdināšanā
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no jaunā gada 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segs gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem.
Līdz šim šo klašu izglītojamiem brīvpusdienas apmaksājusi tikai valsts. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības no 2020.gada piedalās šo izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, ievērojot, ka finansējums no pašvaldības budžeta nodrošināmas ne mazākā apmērā, kādā to nodrošina valsts.
Ministrija uzsver, ka to izglītojamo loks, kuru ēdināšana tiek nodrošināta bez maksas, kā arī valsts budžeta līdzekļu apmērs vienam izglītojamajam vairākkārt ir ticis palielināts. No 2008.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.augustam valsts budžeta līdzekļi brīvpusdienām vienam bērnam dienā bija 1,14 eiro, bet no 2014.gada 1.septembra finansējums tika palielināts līdz 1,42 eiro.
Kā liecina ministrijas veiktā pašvaldību aptauja 2018.gada sākumā, daudzas pašvaldības no saviem līdzekļiem jau nodrošina brīvpusdienas citu klašu skolēniem, proti, 74% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas 5.klasēm, 71% pašvaldību - 6.klasēm, 63% pašvaldību - 7.klasēm, 58% pašvaldību - 8.klasēm, 58% pašvaldību - 9.klasēm, bet 35% pašvaldību - no 10.klases līdz 12.klasei.
Turklāt IZM norāda, ka pašvaldībās veidojas valsts piešķirtā finansējuma uzkrājumi. Piemēram, 2018.gada beigās pašvaldību finanšu līdzekļu atlikums pēc uzkrāšanas principa bija 4,45 miljoni eiro. Tas ir par 674 627 eiro jeb 18% vairāk nekā uz iepriekšējā pārskata perioda beigām. Rīgas pilsētas pašvaldībai atlikums pieaudzis par 58,8%. "Ievērojot minēto, secināms, kas valsts budžeta līdzekļu finansējumu, kas tiek novirzīts ēdināšanas izmaksu segšanai, iespējams efektivizēt un izmantot lietderīgāk, piemēram, ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu, kas faktiski izmanto šo pakalpojumu," uzsver ministrija.
Pienākums pašvaldībām piedalīties 1.-4.klašu izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā neattieksies uz ēdināšanas izmaksu segšanu valsts izglītības iestāžu izglītojamajiem. Viņu ēdināšana arī turpmāk tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem - tādā pat apmērā kā līdz šim.
Iebildumus par šo ieceri pauda Reģionālo attīstības centru apvienība, kura norādījusi, ka pienākuma uzlikšana pašvaldībām nodrošināt bērnu ēdināšanu ietekmē pašvaldību budžetus, kā rezultātā ēdināšanas pakalpojuma sniegšana var tikt apdraudēta. Biedrība kā kompromisa varantu piedāvāja modeli, saskaņā ar kuru pašvaldības nodrošina 1-4.klašu izglītojamo ēdināšanu, bet valsts ēdināšanai paredzēto finansējumu novirza darba samaksai pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir iebildusi pret pienākuma uzlikšanu pašvaldībām nodrošināt bērnu ēdināšanu, ja šim mērķim netiek rasts papildu finansējums.
IZM uzskata, ka minētie iebildumi daļēji ir ņemti vērā. Proti, likumprojekts paredz, ka izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā piedalās gan valsts, gan pašvaldības. "Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka valsts atteikšanās no ēdināšanas izmaksu segšanas pilnā apmērā saistīta arī ar nepieciešamību efektivizēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu," atzīmējusi IZM.
Valdība atbalstīja ar šīm izmaiņām saistītos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Abi likumprojekti tiek virzīti valsts budžeta paketē, un par tiem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.
Kā ziņots, IZM sākotnējā iecere paredzēja no nākamā gada janvāra pilnībā pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem. Ministrijas ieskatā, šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija ir izglītība.
Šobrīd brīvpusdienu finansēšana 1.-4.klašu skolēniem ik gadu ministrijai izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro un par šiem līdzekļiem ar bezmaksas ēdienreizi nodrošina aptuveni 80 000 bērnu. Ministrija pirmajām četrām klasēm pusdienas apmaksā jau vairākus gadus.
