Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Izziņo Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” 2019. gada nominantus

Izziņo Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” 2019. gada nominantus

Kultūra
2019. gada 3. oktobrī 12:31 2019. gada 3. oktobrī 12:31
  Jauns.lv
Šodien klātesot LR kultūras ministram Naurim Puntulim tika paziņoti šī gada Nacionālās kino balvas nominanti. Preses konferencē piedalījās arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Latvijas Kinemotogrāfistu Savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova un atlases komisijas pārstāve, kino zinātniece Kristīne Matīsa. Atklājot konferenci Kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja kino nozares nozīmi valsts kultūras mantojumā un izteica solījumus rūpēties par turpmāku finansiālu nodrošinājumu nozares kvalitātes saglabāšanai un izaugsmei: “Šobrīd Latvijas kino piedzīvo savu renesansi. Mans kā kultūras ministra uzdevums ir to nosargāt. Jūs varat būt droši par Latvijas kino nozares finansiālo nodrošinājumu tās turpmākajai izaugsmei. “

Arī Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma izcēla nozares uzplaukumu, ko pierādījuši vairāku filmu nesenie apbalvojumi prestižos kino festivālos. Viņa izcēla “Lielo Kristapu  kā svarīgu kultūras notikumu, kas ļauj novērtēt  un izanalizēt nozares situāciju.

Kinemotagrāfistu Savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova paziņoja savienības lēmumu šogad balvu mūža ieguldījumam filmu mākslā pasniegt režisoram Varim Braslam, “Vienmēr delikātais, iejūtīgajais, brīnišķīgais kolēģis, kuram šis ir 80. jubilejas gads, ir līderis labāko filmu veidošanā , jo veselas 4 ir saņēmušas Lielā Kristapa galvenās balvas.Viņa mūžs vārda tiešākajā nozīmē ir ieguldīts Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā –darbā kino un teātrī, kurā varam atrast daudz spožu pērļu.."

Varis Brasla ir režisors, kurš saņēmis līdz šim visvairāk (četrus) “Lielā Kristapa” apbalvojumus labākās spēlfilmas kategorijā.       

Ja pagājušais gads pagāja simtgades filmu zīmē, tad šis gads izceļas ar lielo pieteikumu skaitu – kopā tika iesniegti 95 projekti, no kuriem rekordliels pilnmetrāžas spēlfilmu skaits (14). Turklāt daudzas no filmām ir jau guvušas apbalvojumus nozīmīgos A klases kino festivālos Kannās, Anesī, Karlovi Vari, Toronto u.c, kas norāda uz spēcīgu konkurētspēju un turpmāk lielāku atpazīstamību starptautiskajā kino arēnā.

Nacionālā Kino centra pārstāve balvas atlases komisijā Kristīne Matīsa atzina: “ ...pēc Simtgades viļņa nekas nav apstājies, filmu nozares enerģija pieņemas spēkā, turklāt pieaug spektra dažādība – gan sociāli aktuālas drāmas, gan dzirkstoši jauniešu stāsti, gan vēsturisks trilleris, tāpat dokumentālo filmu kategorijās sastopam gan politiski personiskus ekskursus vēsturē, gan kinematogrāfiski izsmalcinātas pasaules, gan inscenējumus blakus vērīgiem realitātes fiksējumiem. Un vēl tas retais prieks sacensībā par labāko animācijas filmu finālā izvirzīt veselas trīs un tik dažādas pilnmetrāžas filmas!

Nozīmīgākais Latvijas filmu nozares pasākums “Lielais Kristaps” šogad norisināsies no 7. līdz 12. novembrim, īsi pirms Latvijas valsts Neatkarības dienas svinībām, piedāvājot skatītājiem iespēju kinoteātrī “Splendid Palace” vienkopus noskatīties balvai nominētās filmas, studentu konkursa filmas, pirmizrādes un svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju, kas notiks 12. novembrī “Splendid Palace” (pasākuma viesi jau no 19:30 pulcēsies uz Sarkanā paklāja). Balvu pasniegšanas ceremonija būs vienlaicīgi informējošs un izklaidējošs pasākums, kurā piedalīsies nominanti un īpašie viesi.

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti 2019

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

1906, studija Tanka

Blakus, MF Production

Jelgava ’94, Jura Podnieka Studija

Nekas mūs neapturēs, Riverbed

Oļegs, Tasse Film, kop.prod. lota Productions (Beļģija), In Script (Lietuva), Arizona Production (Francija)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

Inga dzird, Ruckas mākslas fonds, kop.prod. Exitfilm (Igaunija)

Karote, Kompānija Hargla, kop.prod. Mechanix Film (Norvēģija), Just A Moment (Lietuva)

Sestā diena, Mistrus Media

Spiegs, kurš mans tēvs, Mistrus Media, kop.prod. Kick Film (Vācija), 8 Heads Productions (Čehija), PIMIK (Igaunija)

Putina liecinieki, Vertov

Labākā īsmetrāžas filma

Dāvids un Goliāts, Skuba Films, kop.prod. Latvijas Televīzija

Rīgas ceriņi, Papy 3D Productions (Francija), kop.prod. Atom Art (Latvija)

Skābeklis, A Studija Gromče /А Студия Громче/ (Krievija, Latvija)

Nakts pitfāls, Tasse Film

Labākā animācija

Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, Atom Art (Latvija), Letko (Polija)

Projām, Bilibaba

Saule brauca debesīs, studija Lokomotīve

Labākā debijas filma

7 miljardi gadu pirms pasaules gala, režisors Jānis Ābele, EGO MEDIA

Koris. Diriģents. Kamēr, režisors Emīls Alps, producents Emīs Alps

Meklējot Mr. Kauliņu, režisors Kaspars Roga, SKUBA films

Labākais scenārija autors

Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (Blakus)

Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (1906)

Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete (Oļegs)

Līga Gaisa, Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)

Labākais spēlfilmas režisors

Alise Zariņa (Blakus)

Gatis Šmits (1906)

Jānis Ābele (Jelgava ’94)

Juris Kursietis (Oļegs)

Labākais spēlfilmas operators

Aigars Sērmukšs (Jelgava ’94)

Bogumils Godfrejovs /Bogumil Godfrejow/ (Oļegs)

Aleksandrs Grebņevs (Nekas mūs neapturēs)

Jānis Eglītis (Sonāte)

Jurģis Kmins (1906)

Labākā aktrise

Anta Aizupe (Blakus)

Elza Gauja (Nekas mūs neapturēs)

Inese Pudža (1906)

Kristīne Nevarauska (Nekas mūs neapturēs)

Labākais aktieris

Andris Keišs (Nekas mūs neapturēs)

Āris Matesovičs (Blakus)

Jēkabs Reinis (Sarkanais mežs)

Mārtiņš Kalita (1906)

Valentīns Novopoļskis /Valentin Novopolskij/ (Oļegs)

Labākā aktrise otrā plāna lomā

Guna Zariņa (Oļegs)

Elīna Vaska (Sarkanais mežs)

Ieva Puķe (Jelgava ’94)

Inese Kučinska (1906)

Labākais aktieris otrā plāna lomā

Dāvids Ogrodņiks /Dawid Ogrodnik/ (Oļegs)

Jānis Vimba (Sarkanais mežs)

Jurijs Djakonovs (Sarkanais mežs)

Kaspars Zvīgulis (1906)

Toms Auniņš (1906)

Labākais mākslinieks

Aivars Žukovskis (Jelgava ’94)

Jurģis Krāsons (Nekas mūs neapturēs)

Laura Dišlere (Oļegs)

Rūdolfs Baltiņš (1906)

Labākais kostīmu mākslinieks

Aija Strazdiņa (Jelgava ’94)

Evija Džonsone (Sarkanais mežs)

Keita (1906)

Līga Krāsone (Nekas mūs neapturēs)

Labākais grima mākslinieks

Ilze Trumpe (Sarkanais mežs)

Maija Gundare (Jelgava ’94)

Zane Žilinska (1906)

Labākais dokumentālās filmas režisors

Brigita Eglīte (Sestā diena)

Gints Grūbe, Jāks Kilmi /Jaak Kilmi/ (Spiegs, kurš mans tēvs)

Kaspars Goba (Inga dzird)

Laila Pakalniņa (Karote)

Vitālijs Manskis  (Putina liecinieki)

Labākais dokumentālās filmas operators

Aigars Sērmukšs (Spiegs, kurš mans tēvs)

Gints Bērziņš (Karote)

Valdis Eglītis (Sestā diena)

Labākais animācijas režisors

Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)

Gints Zilbalodis (Projām)

Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)

Roze Stiebra (Saule brauca debesīs)

Labākais animācijas mākslinieks

Elīna Brasliņa (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)

Gints Zilbalodis (Projām)

Ilze Vītoliņa (Saule brauca debesīs)

Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)

Labākais komponists

Gatis Ziema, Andris Gauja (Nekas mūs neapturēs)

Juris Kaukulis (Saule brauca debesīs)

Kršištofs A. Jančaks /Krzysztof A.Janczak/, Edgars Šubrovskis (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)

Rihards Zaļupe (1906)

Tesa (Jelgava ’94)

Labākais skaņu režisors

Anrijs Krenbergs, Saulius Urbanavičius (Karote)

Artis Dukaļskis (Sestā diena)

Ernests Ansons, Verners Biters (1906)

Ernests Ansons (Jelgava '94)

Jevgenijs Kobzevs  (Nekas mūs neapturēs)

Labākais montāžas režisors

Armands Začs (Spiegs, kurš mans tēvs)

Dainis Kļava (2018)

Gatis Šmits (1906)

Jūlija Vinten /Julie Vinten/ (Blakus)

Mārtiņš Kontants, Inese Kļava (Sestā diena)

Labākā TV filma vai seriāls

Nora (Latvijas Televīzija)

Sarkanais mežs (Red Dot Media)

75 jautājumi Uldim Dumpim (Latvijas Televīzija)

Studentu filmu konkurss

Apgaismība, Kristiāna Šuksta, Latvijas Kultūras akadēmija

Augstākā prioritāte, Jānis Miglinieks, Latvijas Kultūras akadēmija

Diskrēts, Žulijens Nuhums A. Kulibali, Latvijas Kultūras akadēmija

Dramatiskas beigas, Kerija Arne, Latvijas Mākslas akadēmija

Dzimtenīte, Dāvis Dreimanis, Latvijas Kultūras akadēmija

Ģimenes stāvoklis: neprecēts, Una Cekule, Latvijas Kultūras akadēmija

Lelles, Ieva Norvele, Latvijas Kultūras akadēmija

Palikt pa vidu. Lubāna klānos, Gunta Gaidamaviča, Latvijas Kultūras akadēmija

Zorjana Horobraja, Elita Kļaviņa, LKA Nacionālā Filmu skola

Citi šobrīd lasa

“Es nevēlējos laulību uz pāris mēnešiem…” - Lindas Mūrnieces trešais eksvīrs stāsta par precībām ar bijušo ministri
Alvis Hermanis pēc skandāla ar JRT uzvedības noteikumiem: daudzi prasa, lai es paskaidrotu sīkāk. Te būs 19
Dumpis prognozē ļoti sarežģītu martu; par epidēmijas uzturētāju kļuvuši bērni 3
Pievienot komentāru

Свадьба, гардероб, охрана: сколько денег Букингемский дворец потратил на герцогов Сассекских?

Фото: перенесший инсульт Борис Моисеев отметил 67-й день рождения