Kā tiesnesis pamato prokurora Ulda Cinkmaņa "noņemšanu" no Sprūda lietas

Cinkmanis ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Tiesnesis norāda, ka prokurors pieļāvis vairākus Kriminālprocesa likuma 375.panta trešās daļas pārkāpumus. Tā paredz, ka informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu, izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, dzīvesvietu un telefona vai cita sakaru līdzekļa numuru, proti, adresi, uzglabā atsevišķā uzziņā, kas pievienota krimināllietai, un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

Tiesnesis skaidroja, ka gandrīz visos izsniegtajos krimināllietas materiālu sējumos ir atrodamas lietas lapas ar kriminālprocesā iesaistīto personu datiem, personas kodiem un dzīvesvietām, kas saskaņā ar minētās normas nosacījumiem, ir paredzētas tikai tām amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu. Tāpat lietas materiālos ir atrodami dati par Sprūda un citu personu veselības stāvokli.

Savukārt dažos izsniegtajos krimināllietas materiālu sējumos ir dati no elektroniskā notikumu žurnāla, kas satur detalizētas ziņas par citiem, ar krimināllietu nesaistītiem kriminālprocesiem un tajos iesaistītajām personām, ar ko, iespējams, pārkāpts ne vien šajos kriminālprocesos iesaistīto liecinieku un citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, bet arī prettiesiski izpausts izmeklēšanas noslēpums. 

Dzenis arī norādīja, ka pēc Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurores Gitas Biezumas veiktās dienesta pārbaudes secināts, ka Cinkmanis ir pieļāvis vairākus minētās Kriminālprocesa likuma normas pārkāpumus. Tādēļ virsprokurore ir pieprasījusi atpakaļ izsniegtos materiālus, lai novērstu trūkumus. 

Bez tam, kopš 29.aprīļa, līdz galam nav izlemts jautājums par kriminālprocesa ierosināšanu pret prokuroru. Ņemot vērā iepriekš minēto, tas viss varējis radīt šaubas par prokurora objektivitāti, sacīja Dzenis. Tiesnesis atzīmēja, ka gandrīz visi lietas dalībnieki arī lūdza pieņemt noraidījumu prokuroram. 

Nākamā tiesas sēde paredzēta 27.septembrī plkst.9.

Kā ziņots, noraidījumu Cinkmanim pieteica Sprūda aizstāvis Jānis Rozenbergs, paužot uzskatu, ka prokuroram ir personisks konflikts ar Sprūdu. Bijušais administrators iepriekš vērsies ar iesniegumu prokuratūrā par Cinkmaņa iespējamām nelikumīgām darbībām ar personu datiem un tā rezultātā ir sākta disciplinārlieta pret Cinkmani. Tāpat saistībā ar minēto vērtēšanā prokuratūrā ir Sprūda iesniegums par kriminālprocesa sākšanu pret prokuroru Cinkmani.

Sprūda krimināllietu prokuratūra tiesai nodeva pērn novembra beigās, bet pirmā tiesas sēde notika šī gada 25.janvārī, bet vēl aizvien nav sākts lietu skatīt pēc būtības.

Sprūds šajā lietā apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Tāpat šajā krimināllietā par nolaidību apsūdzēts bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms. Savukārt finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns - par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis un bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik jau tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu.

Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stājies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.

Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.

2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šis ir viens no lielākajiem drošības naudas apmēriem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē, un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.