AB dambī plānotās koncertzāles būvniecībai atvēlētie 23 miljoni eiro sadalīti citām vajadzībām
Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai pieejamie 23 miljoni Eiropas struktūrfondu finansējuma, kurus iepriekš tika plānots izmantot AB dambja pamatu nostiprināšanai, sadalīti citām vajadzībām, šodien pēc Latvijas Mūzikas padomes sēdes sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Viņš skaidroja, ka apmēram deviņi miljoni eiro no šī finansējuma būs Kultūras ministrijas (KM) rīcībā. Piemēram, 5,5 miljonus eiro no šī finansējuma plānots izmantot, lai veiktu remondarbus Lielajā ģildē, kura esot katastrofālā stāvoklī. Pēc Puntuļa paustā, esot konkrēts plāns, kur šo finansējumu vairāk nekā deviņu miljonu apmērā izmantot.
Puntulis sacīja, ka pārējais pieejamais struktūrfondu finansējums esot "iepludināts" kopējā valsts budžetā fiskālās telpas paplašināšanai.
No Puntuļa teiktā noprotams, ka AB dambis vairs netiek izskatīts kā reāls variants koncertzāles būvniecībai, turklāt ministrs norādīja, ka, iespējams, tiks sludināts jauns metu konkurss. Puntulis atzina, ka teorētiski arī arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredzēja to veidot uz AB dambja, varētu tikt pārcelts uz jauno vietu, tomēr, viņaprāt, vajadzētu sludināt jaunu ideju konkursu.
Puntulis norādīja, ka jautājums par tālāko Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības scenāriju valdības sēdē nonākšot līdz gada beigām.
Tikmēr uz jautājumu, kad Latvijā varētu tikt atklāta Nacionālā akustiskā koncertzāle, KM valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka pēc tam, kad būs skaidra koncertzāles atrašanās vieta un finansēšanas modelis, varētu paiet apmēram desmit gadi. Puntulis gan piebilda, ka esot optimistiskāk noskaņots.
Vilsone, runājot par Lielās ģildes remontdarbiem, norādīja, ka patlaban VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) veic ēkas tehnisko izpēti, lai izveidotu prioritāri veicamo darbu sarakstu. Pēc Vilsones paustā, darbu saraksts tiek veidots ar domu tos paveikt līdz 2022.gadam.
Kā ziņots, Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai varētu izmantot publiskās un privātās partnerības modeli, atzina Kultūras ministrijā.
Sadarbības padomes Koncertzāles attīstības komitejas sēdē komitejas locekļi, iepazīstoties ar neatkarīgā revidenta SIA "PricewaterhouseCoopers" veikto izvērtējumu, publiskās un privātās partnerības modeli atzina par labu alternatīvu, ņemot vērā šī brīža valsts fiskālās telpas apstākļus, pavēstīja ministrijā.
Gada sākumā Kultūras ministrijas organizētajās diskusijās ar arhitektiem, pilsētplānotājiem, mūziķiem, kultūras nozares amatpersonām un citiem ekspertiem izvērtēja deviņas iespējamās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma vietas Rīgas pilsētas centrā un atsevišķās teritorijās ārpus tā, proti, AB dambi, Andrejostu, Andrejsalu, Ķīpsalu, Latvijas Zinātņu akadēmijas teritoriju, Mūkupurvu, Torņkalnu, Uzvaras parku un Zaķusalu.
Savukārt jūnijā politisko partiju deleģēto pārstāvju sanāksmē diskutēja par trim piemērotākajām koncertzāles atrašanās vietām - AB dambi, Andrejostu, kā arī par Rīgas Kongresa nama pārbūvi un nepieciešamību veikt ieguldījumus Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvietā Lielajā Ģildē.
28.jūlijā Sadarbības padomes attīstības komitejas sēdē izskatīja projekta attīstīšanas iespējas Andrejostā, Dailes teātrī un Skanstē.
Kā informē ministrijā, pēc konceptuālā ziņojuma, kurā padziļināti būs aplūkotas visas iespējamās koncertzāles novietnes, starpinstitucionālās saskaņošanas, KM šo ziņojumu iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā (MK).
Lēmumu par tālāko Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības scenāriju MK varēs pieņemt rudens darba sesijā, norādīja ministrijā.
Atbildot uz jautājumu, cik varētu izmaksāt Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecība, ministrijā pavēstīja, ka katrā no iespējamajām novietnes vietām atšķiras nepieciešamo priekšdarbu apjoms, kā arī tā īstenošanai nepieciešamais laiks un finansējums.
Kā ziņots, par nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri tiek diskutēts kopš 2004.gada. Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā.
Marta beigās notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.
Tāpat vēstīts, ka pašreizējais īpašnieks paudis vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai.
Attīstības projekta "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi. Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredz, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kurš paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.
