Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. (Foto: LETA)

Saeimā esot bijusi vēlme pēc mīkstākiem sodiem Konkurences likuma pārkāpšanā 1

Ziņas
15. septembrī 21:50 2019. gada 15. septembrī 21:50
Jauns.lv / LETA
Pirms vairākiem gadiem Saeimā tika skatīti grozījumi Konkurences likumā, un tajos negaidīti pirms trešā lasījuma parādījās priekšlikumi, kurus pieņemot, būtu labvēlīgāka sodu politika Konkurences likuma pārkāpējiem, Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apliecināja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Tolaik bija arī ļoti spraigas diskusijas par to, cik lielas izmeklēšanas tiesības dot KP, un tas notika tieši laikā, par kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un KP veic izmeklēšanu būvnieku karteļa lietā - no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum, izpētījis "De facto".

KNAB un KP veiktā izmeklēšana ir par iespējamu kukuļošanu lielā apmērā un cenu saskaņošanu iepirkumos, ko varētu būt izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

2015. un 2016.gadā Saeimā tika skatīti grozījumi Konkurences likumā, paredzot virkni pārmaiņu. Taču to vidū nebija plāna mainīt sodu piemērošanu. Negaidīti pirms trešā, galīgā lasījuma parādījās vairāki identiski priekšlikumi, kuru pieņemšanas gadījumā varētu sarukt sodi par Konkurences likuma pārkāpšanu.

"Kad mēs Saeimā skatījām grozījumus Konkurences likumā, tad bija liela pretestība un liela vēlme vēl vairāk mīkstināt sodus, sodu noteikumus, Ministru kabineta noteikumus par sodu noteikšanu. Burtiski izdevās kaut kādā veidā tomēr palikt pie tā, kas ir, lai nepasliktinātu stāvokli," raidījumam sacīja KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Kā vēstīja "De facto", par Konkurences likuma pārkāpšanu naudas sodu var aprēķināt līdz pat 10% no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, bet deputāti ierosināja šo principu mainīt un sodu rēķināt pēc apgrozījuma, ko veidojušas tikai tās preces un pakalpojumi, uz kuriem konstatēts pārkāpums, turklāt tikai par pārkāpuma izdarīšanas periodu, ne kalendāro gadu.

12.Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2015.gada 8.decembra audioieraksts liecina, ka KP Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs deputātiem tolaik skaidroja: "Ir gadījumi, kur apgrozījums neveidojas. Piemēram, ja ir iepirkums, kurā uzņēmums zaudē, tas konkrētajā iepirkumā neveido apgrozījumu. Tātad sanāk, ka ir karteļa pārkāpums, sevišķi smags pārkāpums, bet mēs nevaram konstatēt pārkāpumā iesaistīto apgrozījumu."

Saskaņā ar raidījuma vēstīto, priekšlikumu īstais autors bija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), bet līdzīgas izmaiņas lobēja arī citas uzņēmējus apvienojošas organizācijas. Tautsaimniecības komisijai tos iesnieguši divi deputāti - vispirms komisijas sekretārs Edvards Smiltēns (tobrīd - "Vienotības" frakcijas deputāts, tagad - LRA), divas nedēļas vēlāk - komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka (ZZS). Smiltēns skaidro, ka priekšlikumus iesniedzis sava amata dēļ, lai tos iekļautu priekšlikumu tabulā un deputāti varētu par tiem diskutēt.

"LDDK - viņi pauda satraukumu, ka viņi neesot uzklausīti, neesot bijusi diskusija ar KP par to visu, un viņi ierosināja, lai šo jautājumu izskatītu Tautsaimniecības komisijas sēdē. Taisnība bija tādi priekšlikumi. Es savu priekšlikumu atsaucu uzreiz pēc diskusijas, jo KP ļoti pamatoti norādīja ar konkrētiem piemēriem," intervijā "De facto" sacīja Smiltēns.

Sēdē piedalījušies arī uzņēmēju organizāciju pārstāvji, tostarp - pati LDDK. KP pārstāvji sēdē nolieguši, ka būtu trūcis diskusiju, jo par likuma izmaiņām tobrīd bija runāts jau vairākus gadus. Audioierakstā dzirdams, kā KP tiek pārmesti gan nesamērīgi sodi, gan nepietiekami individuāla pieeja pret pārkāpējiem. Padome šos pārmetumus argumentēti noraidījusi.

2015.gada 8.decembrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja biedrs Līdaka teicis: "Patiesībā man jāatzīst, ka es neesmu ne par, ne pret šo priekšlikumu. Tas ir vienkārši LDDK sagatavotais priekšlikums, kurš patiesībā it kā risinātu to bažu un to bēdu, ka šie sodi tiek aprēķināti... No kā - vai no pilna kompānijas apgrozījuma, vai tikai no tās segmenta, kur tieši šis pārkāpums ir konstatēts."

Šonedēļ, atbildot uz raidījuma jautājumu, kā tolaik radās šis priekšlikums, Līdaka skaidroja: "Man tas nav skaidri atmiņā, bet es tikai varu pateikt, kā apmēram šādos gadījumos es parasti rīkojos. Kad ir Tautsaimniecības komisijā pieaicinātie nozaru, daudzu nozaru pārstāvji un šajā diskusijā man kāda ideja šķiet ļoti pieņemama, tad mēs kopīgi apsēžamies pie galda un uzrakstām priekšlikumu, un, ja mani atmiņa neviļ, tad šeit nebija runas par būvniecības nozari, šeit bija runa, manuprāt, par tirdzniecības jomu."

Smiltēns savu priekšlikumu atsauca komisijas sēdes laikā, bet Līdakas identiskais priekšlikums, lai arī komisijā noraidīts, tomēr netika atsaukts un turpināja ceļu uz galīgo lasījumu, kur diskusiju gan vairs nebija un tas tika noraidīts., vēstīja "De facto".

Savukārt deputāts Viktors Valainis (tobrīd - "Vienotība", tagad - ZZS) ierosinājis izslēgt pantu, kas komersantus ļauj saukt pie atbildības par informācijas nesniegšanu, nesadarbošanos vai melošanu KP. Viņš gan savu priekšlikumu atsaucis vēl pirms izskatīšanas komisijā. "Tas nebija ar domu labvēlīgāku vienam vai otram uzņēmējam. Tas bija pēc sarunām ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar uzņēmēju organizācijām, bija ļoti daudzas bažas par šo likumprojektu. Un arī man likās tas, ka šai ministrijas pakļautībā esošajai iestādei ir dotas pārāk plašas tiesības."

KP ieskatā, ja izmaiņas būtu izdevies pieņemt, tad tās būtu labvēlīgas pārkāpējiem, bet sarežģītu uzraugošo iestāžu darbu. LDDK noliedz, ka priekšlikumus būtu iniciējusi būvniecības nozare - tie bijuši mērķēti uz daudznozaru uzņēmumiem.

Bijušais deputāts Līdaka bija viens no tiem, kurus aizvadītajā nedēļā apmeklēja KNAB darbinieki. Līdaka neatklāj, par ko runāts ar izmeklētājiem. "Jūsu aizdomas var mazināt tikai KNAB, paziņojot, kāpēc viņi bija pie manis. Bet tikai viens, ko es varu pateikt - tad es domāju, ka KNAB izstrādē ir simtiem lietu, nevis viena, kas ir par karteļa veidošanu. Tas ir praktiski viss, ko es drīkstu teikt, un ko es saku.

Līdaka norādīja, ka ar KNAB darbiniekiem bijusi saruna, gluži kā kā intervija, bet dokumenti vai datu nesēji izmeklētājus neesot interesējuši.

Kā ziņots, KNAB un KP septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecina par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Žurnāls "Ir" šonedēļ vēstīja, ka būvnieku karteļa krimināllietā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi, to skaitā arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), politiķis Edgars Jaunups (LA), bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bijusī partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa).

Tāpat žurnāls rakstīja, ka lietā kukuļošanas epizodes ir vismaz piecas. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka būvuzņēmēji maksājuši amatpersonām kukuļus, kas noformēti kā pakalpojumu, konsultāciju līgumi vai kā ziedojumi dažādām organizācijām.

Citi šobrīd lasa

Aizkulišu VIDEO: kāds ir šprotes ceļš no zivju ceha līdz veikalu plauktiem
Ātrie triki biroju dāmām: kā no pusgariem matiem 3 minūtēs uztaisīt elegantu frizūru
VIDEO: kaķis pēdējā brīdī izglābj bērnu no nokrišanas pa trepēm
Pievienot komentāru

Алла Пугачева в эффектном брючном костюме приковала к себе все внимание на премьере фильма "Грех"

"Почти передо мной упал ребенок побольше": свидетель рассказал про детей и женщину, выпавших из окна