Iznākusi Poķu grāmata

Latviešu lasītāji jau pazīst E. Valtera zīmēto Ķērpjbārdi, Uzroci un Puszābaku no Eno Rauda grāmatas „Naksitrallīši”. Pirms 25 gadiem “Poķu grāmata” (Pokuraamat) iznāca Igaunijā, un tā bija pirmā grāmata, kurai E. Valters ir ne vien ilustrāciju, bet arī teksta autors.

“Poķu grāmata” tapusi Veru apriņķa Urvastē, uz kurieni autors bija pārcēlies dzīvot 90to gadu sākumā. Pasakai iedvesmu guvis, purvājos vērojot augstos un sausos grīšļu ciņus – kāds dažāda izmēra zāļu puduris viņam atgādinājis ģimeni – vecākus ar bērniem. Tālāk jau viņa fantāzija savdabīgajiem meža iemītniekiem – poķiem iztēlojās arī degunu, acis un smaidu, piedzīvojumu un darbošanās kāri, kā arī lustīgo iedabu.

Igaunijā grāmata izdota 7 reizes, “Poķu grāmatai” sekoja “Poķu stāsti”, “Poķu ābece” un vēl vairāk kā desmit bērnu grāmatas. Tās guvušas neskaitāmas godalgas un balvas dažādos grāmatu konkursos, īpaši Nukitsa konkursā, kurā par mīļāko grāmatu balso bērni. “Poķu grāmata” tulkota arī lietuviešu, krievu un udmurtu valodā.

Saprotot, cik ļoti cilvēkam nepieciešama harmonija ar dabu, E. Valters Igaunijas dienvidos netālu no Latvijas robežas sāka veidot tematisko parku “Poķu zeme” (Pokumaa), kurš joprojām darbojas un attīstās. Tajā ikviens var iejusties grāmatas galveno tēlu lomā, paviesoties poķu namā, pastaigāties pa speciāli iekārtotām meža takām, iepazīt dažādus augus, apskatīt E. Valtera ilustrāciju un gleznu izstādi, pagatavot sev mazu poķīti, šūpoties, nopērties pirtī vai piedalīties poķu skaitīšanas talkā.

E. Valters ir dzimis Tallinā 8 bērnu ģimenē, viņa māte Emma ir latviete ar pirmslaulību uzvārdu Krūmiņš. Mātes brālis grafiķis un karikatūrists Vilis Krūmiņš ir Latvijas valsts ģerboņa meta autors. E. Valters viņu bērnībā neesot sastapis, bet pēc onkuļa emigrēšanas uz Vāciju 1944. gadā viņam palikušas mākslinieka eļļas krāsas un otas. E. Valters zīmēt iemācījies pašmācības ceļā, jau skolas laikā gan reālistiski, gan kariķēti skicējot filmu varoņus, klasesbiedrus un garāmgājējus, apmeklējot izstādes un muzejus, kā arī pētot kāda vācu kareivja atstātās mākslas grāmatas.

Pēc pamatskolas beigšanas strādājis dažādus darbus – par atslēdznieka mācekli, matrozi, transporta un tipogrāfijas strādnieku, dekoratoru un gleznotāju, vēlāk arī teātrī un kino, veidojot apģērba skices, afišas un plakātus u.c.  Agri sācis publicēt karikatūras avīzēs un žurnālos, kopumā izdevis vairākus karikatūru krājumus. Mūža laikā ilustrējis vairāk nekā 250 grāmatas, tai skaitā E. Rauda, A. Pervikas, J. Krosa, L. Tungalas, O. Lutsa, E. Nītas daiļdarbus. 

E. Valters pēdējos 15 mūža gadus pavadīja Urvastē un Tallinā vairs neatgriezās pat tad, kad 2001. gadā prezidents Lennarts Meri aicināja uz Igaunijas Neatkarības dienas pieņemšanu, kā arī saņemt viņam piešķirto Baltās Zvaigznes Ordeni.
No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola.