Rīgā izsludina ārkārtas stāvokli atkritumu savākšanā - 12% rīdzinieku miskastes var palikt neizvestas

Gan Valsts kancelejas juristi, gan arī Tieslietu ministrijas eksperti ieteica izsludināt ārkārtējo situāciju, kas esošajā situācijā esot vienīgais pareizas lēmums. Lemjot par rīkojuma projektu, Kariņš aicināja ministrus paust nostāju minētajā jautājumā. Rīkojuma projektu neatbalstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Savukārt rīkojuma projektu atbalstīja pārējie klātesošie ministri - zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). Valdības ārkārtas sēdē nepiedalījās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) un veselības ministre Ilze Viņķele (AP). 

Klātesošie ministri par šo jautājumu kopumā diskutēja ilgāk nekā divas stundas. Pūce kolēģus informēja, ka dome ir vērsusies pie visiem četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem un piedāvājusi turpināt nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Divi no komersantiem, kas jau patlaban nodrošina aptuveni 88% atkritumu izvešanu Rīgā, pauduši gatavību turpināt līdzšinējo darbu, viens atteicies, bet vēl viens norādījis, ka izvērtēs iespējas darbu turpināt, ar atsevišķām garantijām no domes puses.

"Šie divi komersanti, kas nav 100% gatavi turpināt darbu, sedz aptuveni 12% Rīgas un tas aptver aptuveni tik lielu teritoriju, kā ir Daugavpils," skaidroja Pūce, norādot, ka VARAM pēdējās diennakts laikā veikusi arī ievērojamus uzlabojumus rīkojumā par ārkārtas situācijas izsludināšanu.

Kā skaidroja ministrs, VARAM rīkojums paredz, ka tiem 88% iedzīvotāju, kuriem atkritumu apsaimniekošanu jau nodrošina divi lielākie komersanti, cenas paliks nemainīgas un sarunu procedūra tiks sludināta tikai par tiem 12% teritorijas, kuri pēc svētdienas paliks neapsaimniekoti. Arī attiecībā uz šo teritoriju valdības rīkojums noteic, ka sarunu procedūra jāsludina balstoties uz nosacījumiem, kādi iedzīvotājiem bijuši ar līdzšinējiem operatoriem.

Gatavību strādāt uz līdzšinējiem noteikumiem apstiprināja viens no "lielajiem" komersantiem - SIA "Eko Baltia vide", savukārt otrs - SIA "Clean R" pārstāvis - sacīja, ka sākotnēji vēlas iepazīties ar nosacījumiem uz kādiem apsaimniekoti 12% pilsētas atkritumu, lai lemtu par savu nostāju. Vienlaikus abu komersantu pārstāvji apliecināja, ka vismaz līdz gada beigām tarifiem nebūtu jāpalielinās, ja vien nebūs kādi "ārēji faktori", piemēram, Dabas resursa nodokļa pieaugums, kurš gaidāms ar janvāri.

Sēdes laikā ministriem bija dažādi viedokļi un jautājumi Pūcem. Piemēram, premjerministrs interesējās, kāpēc valdībai vispār jāizsludina ārkārtas stāvoklis, ja reiz apsaimniekotāji ir gatavi darbu turpināt.

Pūce skaidroja, ka ir atšķirības līgumiem, kas noslēgti starp domi un komersantiem, un līgumiem, kas pastāv starp iedzīvotājiem un komersantiem. Ministrs vairākkārt norādīja, ka KP lēmums atjauno tikai domes un komersantu līgumus, taču neatjauno vairākus tūkstošus iedzīvotāju uzteiktos līgumus.

"Šie līgumi zaudēs spēku sestdien pusnaktī un viņi nepaspēs noslēgt jaunus. Ja nebūs šīs ārkārtas situācijas, likums svētdien operatoriem aizliedz izvest atkritumus. Un šie 12% ir Daugavpils izmēra platība, nevis viena vai divas mājas. Sekas būs tūlītējas," sacīja ministrs. Par šo jautājumu valdības pārstāvji ilgstoši diskutēja gan savstarpēji, gan ar KP, gan juristiem.

Sēdes laikā Bordāns pauda personisku viedokli, ka viņš nav pārliecināts par ārkārtēja stāvokļa izsludināšanu kā vienīgo risinājumu. Viņa ieskatā, ir daži apstākļi, kas rada šaubas, piemēram, tas, ka ar valdības rīkojuma projektu tiks atvieglots Rīgas domes darbs, neļaujot domei uzņemties atbildību par radušos situāciju.

Arī premjers piebilda, ka izveidojusies situācija ir Rīgas domes atbildība, jo, neskatoties uz Konkurences padomes vairākkārtējiem brīdinājumiem, Rīgas pašvaldība neko nav darījusi, lai sagatavotos ārkārtas situācijai.

Savukārt Reirs kritizēja Atkritumu apsaimniekošanas likumu. "Ir pieņemts nekvalitatīvs likums, kas ļauj Rīgai darīt šādas lietas. Likumdevējs neparedzēja, ka tā izmantošanai netiks pielietots veselais saprāts," ironizēja ministrs un piebilda, ka Saeimai vajadzētu atgriezties pie likuma izmaiņām.

Kariņš norādīja, ka viņš labprātāk vēlētos, ka situācija ar atkritumu apsaimniekošanu Rīgā tiktu risināta steidzamības kārtā ar likuma grozījumiem, tomēr Valsts kancelejas juristi informēja par neformālu sarunu ar Saeimas Juridisko biroju, kas paudis atbalstu VARAM virzītajam rīkojuma projektam.

Minētais valdības lēmums vēl ir jāapstiprina Saeimai, tāpēc jautājums, iespējams, varētu tikt iekļauts rītdienas Saeimas plenārsēdes dienaskārtībā.

Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15.septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem, pašvaldību un Rīgas atkritumu radītājiem, proti, Rīgas iedzīvotājiem un juridiskām personām.

Tāpat tiek likts līdz 13.septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14.septembra. 

Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas. Sarunu procedūras pretendentiem izvirzītās prasības un arī procedūras rezultāts ir jāsaskaņo ar VARAM. No tiem komersantiem, kuri nav gatavi turpināt darbu, domei jāpieprasa noslēgtie līgumi ar iedzīvotājiem, lai sarunu procedūra varētu tikt izsludināta balstoties uz tiem noteikumiem, uz kuriem līdz šim konkrētie apsaimniekotāji nodrošinājuši savu darbu. 

Vēl līdz 13.septembrim domei jānosaka atkritumu apsaimniekošanas tarifs, ka stāsies spēkā ar 15.septembri, kā arī no šī datuma jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem ir vai nav noslēgts sadarbības līgums ar sarunu procedūras uzvarētāju.

Domei arī uzticēts nodrošināt, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiskajam apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam un saskaņā ar jauno apstiprināto maksu.

Ar rīkojumu tiek paredzēts uzlikt par pienākumu arī iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem, norēķinus veicot par periodu no atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma saņemšanas brīža.

Vienlaikus Rīgas domei tiek uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim netiek piemērota administratīvā atbildība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma nenoslēgšanu, kā arī nodrošināt, ka iedzīvotājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiks nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas teritorijā.

Rīkojums arī nosaka, ka par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas pastāvēšanas laikā atbild Rīgas pilsētas pašvaldība.

Kā zināms, Rīgas dome šodien atkārtoti vērsās pie VARAM ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. 

Pašvaldība ir saņēmusi visu četru līdzšinējo atkritumu apsaimniekotāju atbildes par iespēju turpināt nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", kas jau patlaban nodrošina aptuveni 88% atkritumu izvešanu Rīgā, pauduši gatavību turpināt līdzšinējo darbu. Arī SIA "Lautus" norādījuši, ka var mēģināt piesaistīt nepieciešamās investīcijas, taču vēlās no domes atsevišķas garantijas par to, kādā veidā tiks panākts, ka Konkurences padomes (KP) pieņemtais lēmums, kas šobrīd ir saistošs tikai Rīgas pašvaldībai, būs saistošs arī gala patērētājam jeb atkritumu radītājam. 

Savukārt SIA "Pilsētvides serviss" atbildējuši, ka savu darbību Rīgā turpināt vairs neplāno.

Izsludināt ārkārtas situāciju vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) valdību rosināja jau otrdien, 10.septembrī, tomēr ministri par to nespēja vienoties un aicināja Rīgas domi pildīt KP lēmumu.

Valdības lēmums noteica, ka Rīgas domei jāvēršas pie visiem četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekotājiem ar aicinājumu turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu Rīgā. Ja Rīgas dome saņems rakstiskus apliecinājumus no operatoriem, ka viņi to nav gatavi darīt, tad dome varēs atkal vērsties pie VARAM ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli, nolēma valdība.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja VARAM.

Pēc Pūces paustā, šīs situācijas izsludināšana ir vienīgais tiesiskais instruments, kā nodrošināt, ko Rīgā pēc 15.septembra ir likumisks atkritumu izvedējs.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" un "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Savukārt KP, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aptur noslēgto koncesijas līgumu.