Cik īsti nopelna atkritumu savācēji Latvijā, un kas ir patiesā labuma guvēji šajās firmās

Iepriekš AS “Tīrīga”, kura ieguvusi līgumu uz 20 gadiem, mudināja iedzīvotājus slēgt līgumus, piesolot dāvanas, taču liela daļa iedzīvotāju ar savu lēmumu kavējās, nogaidot Konkurences padomes lēmumu. Paralēli tam ārkārtas situāciju steidz novērst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura norāda uz juridiskajiem šķēršļiem, jo likuma regulējums nepieļauj esošo līgumu darbības pagarināšanu.

2018.gada nozares kopējais apgrozījums sasniedza 130,53 milj.EUR, gūta 10,58 milj.EUR peļņa un VID administrētajos nodokļos samaksāti 22,41 milj.EUR. Ar darba vietām nozare pērn nodrošinājusi 2,9 tūkstošus strādājošo. Tāda izskatās atkritumu savākšanas nozare, tajā pašā laikā lauvas tiesu no kopējā apgrozījuma, peļņas dod nozares līderis.

Ievērojami lielāks apgrozījums un peļņa nekā pārējiem nozares uzņēmumiem ir SIA “Clean R”, kas aizvadītajā gadā apgrozīja 33,37 milj.EUR, veidojot ceturto daļu no atkritumu savākšanas uzņēmumu kopējā apgrozījuma. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA “Clean R” patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs, savukārt uzņēmuma padomē iecelts Harijs Krongorns, kurš ieņem padomes locekļa amatu arī ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītajā AS “Liepājas Autobusu parks” un medijos tiek dēvēts par bijušā politiķa uzticības personu. Pats G. Kokorevičs kā patiesais labuma guvējs patlaban reģistrēts 25 uzņēmumos, tostarp AS “Tīrīga”.

"Lursoft Multi" atskaite par pēdējiem pieciem finanšu gadiem liecina, ka SIA “Clean R” apgrozījums strauju pieaugumu piedzīvojis 2016.gadā, kad tas gada laikā palielinājies par 56,14%, sasniedzot 32,40 milj.EUR, un arī turpmākos gadus turējies virs 30 milj.EUR. Iesniegtajā gadā pārskatā norādīts, ka sākot ar 2016.gadu SIA “Clean R” pārņēmusi daļu SIA “Pilsētvides serviss” pakalpojumu, tostarp arī aktīvus un saistības pret darbiniekiem, klientiem un partneriem. Apvienošanas procesā līdz ar 2015.gada izskaņu SIA “Clean R” pievienoti arī SIA “ZMK Investīcijas” un SIA “Bioinvest”.
Balstoties uz 2018.gada pārskatā publicēto informāciju, SIA “Clean R” atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi pērn tika nodrošināti Rīgā, Jūrmalā, Stopiņu, Inčukalna, Ikšķiles, Nīcas, Ķekavas, Carnikavas novados, arī Ogrē, Ķegumā un tā apkārtnē, Ozolnieku, Sējas, Vārkavas, Dagdas novados, kā arī Zilupē. Atkritumu savākšana gan nav vienīgais šī uzņēmuma ieņēmumu gūšanas veids – tas piedāvā arī telpu un teritoriju uzkopšanas pakalpojumus, kā arī nodarbojas ar vides labiekārtošanas preču tirdzniecību.

2018.gadā no SIA “Clean R” kopējā apgrozījuma ieņēmumi par atkritumu apsaimniekošanu veidojuši 19,81 milj.EUR (59,36% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pagājušajā gadā). Tikmēr tā tuvākais konkurents SIA “Eco Baltia vide” savā pēdējā pārskatā nav atšifrējis, cik lielu daļu no kopējiem ieņēmumiem uzņēmumam nodrošinājusi tieši atkritumu savākšana. SIA “Eco Baltia vide” apgrozījums 2018.gadā bija 16,32 milj.EUR, no tiem 12,62 milj.EUR devuši ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas (+14,85%, salīdzinot ar 2017.gadu). Gada pārskatā norādīts vien, ka lielāko daļu no ieņēmumiem par pakalpojumu sniegšanu nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana, savukārt šīs ieņēmumu daļas pieaugumu nodrošinājusi gan savākto atkritumu apjoma, gan tarifa pieaugums. Pēdējo piecu gadu laikā SIA “Eco Baltia vide” apgrozījums audzis par 126,73%, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā veidojusi 342,68 tūkst.EUR.

SIA “Eco Baltia vide” kapitāldaļu turētājs ir SIA “Eco Baltia grupa”, savukārt, runājot par uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem, norādīts, ka tos nav iespējams noskaidrot.
Gadījumā, ja AS “Tīrīga” tiks pie atkritumu apsaimniekošanas Rīgā, turpmāk abi lielākie galvaspilsētas atkritumu apsaimniekotāji SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Clean R” faktiski turpinās strādāt galvaspilsētā, nu jau kā daļa no AS “Tīrīga”.
Jaunreģistrētā AS “Tīrīga”, kurai līgums paredz vismaz uz 20 gadiem monopoltiesības galvaspilsētā uz atkritumu savākšanas pakalpojumiem, sevi jau pieteikusi ar strauju tarifu kāpšanu, aizbildinoties gan, ka cenu kāpums noteikts, jo tiks izveidota jauna intrastruktūra – nākamo trīs gadu laikā Rīgā tikšot izveidoti 2500 atkritumu šķirošanas punkti un 12 šķirošanas laukumi.

Apgrozījuma ziņā trešais lielākais uzņēmums starp atkritumu savācējiem ir Ķekavas novadā reģistrētais SIA “Lautus”, kura daļas pieder pirms diviem gadiem reģistrētajam SIA “AM Investīcijas” un kura patiesā labuma guvēji ir Sandra Eglīte, Agris Markss un Armands Strods. Ar katru gadu SIA “Lautus” apgrozījums pieaug – ja 2014.gadā atkritumu savākšanas uzņēmums apgrozīja 2,68 milj.EUR, tad pērn tā apgrozījums jau veidoja 8,42 milj.EUR. Kā ziņots iesniegtajā pārskatā, no kopējā apgrozījuma 22% veido darījumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē, vēl 17% – darījumi industriālo un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanas nozarē, 13% – darījumi veselības atkritumu apsaimniekošanas nozarē,8% – šķiroto materiālu pirmapstrāde un 9% – vakuuma atkritumu savākšana un sanācija.

Vairāk nekā 8 milj.EUR pagājušajā gadā apgrozījis arī “Eco Baltia” grupā ietilpstošais AS “LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS”, kas, saskaņā ar sadarbības līgumiem, kas noslēgti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijā ievieš un realizē ražotāju atbildības sistēmas izlietotā iepakojuma, elektronisko un elektrisko iekārtu atkritumu, kā arī videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu.

Peļņa augusi vairāk nekā 3 reizes

Iepazīstoties ar nozares kopējiem finanšu rādītājiem, redzams, ka 2018.gadā atkritumu savākšanas nozarē strādājošie uzņēmumi pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 10,58 milj.EUR. Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumu peļņa augusi vairāk nekā 3 reizes.  Ar peļņu aizvadītajā gadā strādājuši 48,12% no visiem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar atkritumu savākšanu.

Lielākie zaudējumi 2018.gadā nozarē bijuši SIA “Viduskurzemes AAO” – 197,13 tūkst.EUR pēc nodokļu nomaksas. Jānorāda, ka šis pirms desmit gadiem reģistrētais uzņēmums ar peļņu strādājis vien 2013. un 2009.gadā. Lursoft izziņā pieejamā informācija rāda, ka SIA “Viduskurzemes AAO” patiesos labuma guvējus nav iespējams noteikt, savukārt tā lielākie dalībnieki ir komandītsabiedrība “EXPANSION CAPITAL FUND AIF” (38,37%) un SIA “NAIK ieguldījumi”, kura dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir Juris Feldmanis.

SIA “Viduskurzemes AAO” gada pārskatā teikts, ka uzņēmuma izaugsme tiek saistīta ar no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanu. Šis plāns paredz jau šogad atteikties no sadzīves atkritumu savākšanas un šķirošanas, galveno uzmanību veltot  no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanai, kas uzņēmumam 2019.gadā ļautu saglabāt ekonomiskos rādītājus pagājušā gada līmenī un, sākot ar 2020.gadu, tos ievērojami uzlabot.

TOP 10 lielākie atkritumu savācēji pēc apgrozījuma 2018.gadā:

1.    SIA “Clean R”: 33,37 milj.EUR;
2.    SIA “Eco Baltia vide”: 16,32 milj.EUR;
3.    SIA “Lautus”: 8,42 milj.EUR;
4.    AS “LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS”: 8,03 milj.EUR;
5.    SIA “Pilsētvides serviss”: 7,08 milj.EUR;
6.    SIA “ZAAO”: 6,87 milj.EUR;
7.    SIA “Ekobaze Latvia”: 4,69 milj.EUR;
8.    SIA “METKO”: 4,10 milj.EUR;
9.    SIA “EKO KURZEME”: 3,85 milj.EUR;
10.    SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”: 3,53 milj.EUR.
 
SIA “Clean R” atrodas ne tikai līderos starp atkritumu savācējiem ar lielāko apgrozījumu 2018.gadā, bet arī pirmajā vietā starp nozares pelnošākajām kompānijām. Gada pārskatā pieejamā informācija rāda, ka uzņēmums pēc nodokļu nomaksas pērn nopelnījis 3,5 milj.EUR. Starp visiem nozares uzņēmumiem ir tikai vēl viens, kura peļņa pagājušajā gadā pārsniegusi 1 milj.EUR atzīmi, un tas ir SIA “Lautus”. Pēc "Lursoft Multi" atskaites sniegtās informācijas, 2018.gads bijis pirmais SIA “Lautus” darbības vēsturē, kad uzņēmums strādājis ar peļņu.

TOP 10 pelnošākie atkritumu savācēji 2018.gadā:

1.    SIA “Clean R”: 3505,22 tūkst.EUR;
2.    SIA “Lautus”: 2224,6 tūkst.EUR;
3.    SIA “Pilsētvides serviss”: 616,27 tūkst.EUR;
4.    SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija”: 531,03 tūkst.EUR;
5.    SIA “METKO”: 509,97 tūkst.EUR;
6.    SIA “EKO KURZEME”: 425,24 tūkst.EUR;
7.    SIA “Eco Baltia vide”: 342,68 tūkst.EUR;
8.    SIA “MOSK 1”: 327,59 tūkst.EUR;
9.    SIA “Eko Rija”: 324,45 tūkst.EUR;
10.    AS “LATVIJAS ZAĻAIS PUNKTS”: 250,38 tūkst.EUR.

Atkritumu savākšanas nozarē reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā VID administrētajos nodokļos kopā samaksājuši 22,41 milj.EUR, no kuriem trešo daļu (7,91 milj.EUR) – SIA “Clean R”. Otrs lielākais nodokļu maksātājs pērn bijis divdesmit astoņām pašvaldībām (61,6% no pamatkapitāla ieguldījusi Valmieras pilsētas pašvaldība) piederošais SIA “ZAAO”, kas valsts kopbudžetā nodokļos samaksājis 2,5 milj.EUR, par 19,43% vairāk nekā gadu iepriekš. No kopējās nodokļu summas 596,56 tūkst.EUR veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet 264,77 tūkst.EUR – iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Kā savā pārskatā skaidrojusi SIA “ZAAO” vadība, pagājušajā gadā uzņēmums saskāries ar riskiem un neskaidriem apstākļiem, kas būtiski ietekmējuši saimnieciskās darbības finansiālos rezultātus (6,87 milj.EUR apgrozījums un 103,65 tūkst.EUR peļņa) – pakalpojuma cenās netika paredzētas izmaksas tik straujam degvielas cenu pieaugumam (par 15%), kā arī darba tirgus tendences liegušas piesaistīt uzņēmumam atbilstošu personālu.

Runājot par darbinieku skaitu atkritumu savākšanas nozarē strādājošos uzņēmumus, jāteic, ka pērn tas saglabājies iepriekšējā gada līmenī – nozares uzņēmumi kopumā ar darba vietām nodrošinājuši 2952 darbiniekus. No tiem 43,19% bija nodarbināti SIA “Clean R”. Otrs lielākais darba devējs bijis SIA “Eco Baltia vide” (263 darbinieki 2018.gadā), bet trešajā vietā ierindojies SIA “ZAAO” (152 darbinieki).

TOP 10 lielākie nodokļu maksātāji atkritumu savākšanas nozarē 2018.gadā:

1.    SIA “Clean R”: 7,91 milj.EUR;
2.    SIA “ZAAO”: 2,5 milj.EUR;
3.    SIA “Eco Baltia vide”: 1,64 milj.EUR;
4.    SIA “Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija”: 1,64 milj.EUR;
5.    SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”: 1,42 milj.EUR;
6.    SIA “Lautus”: 1,24 milj.EUR;
7.    SIA “Pilsētvides serviss”: 1,15 milj.EUR;
8.    SIA “Dobeles komunālie pakalpojumi”: 0,5 milj.EUR;
9.    SIA “Jēkabpils pakalpojumi”: 0,46 milj.EUR.

Starp patiesā labuma guvējiem visbiežāk figurē Guntars Kokorevičs

Pēc "Lursoft" datiem, vairāk nekā 90% no visiem atkritumu savākšanas nozarē strādājošo uzņēmumu dalībniekiem ir no Latvijas, vien retajam pamatkapitāls ir ar ārvalstu izcelsmi. Lielākais to vidū ir lietuviešu UAB “Ekobaze” un Karolim Kubilium un Marium Kubilium piederošais SIA “Ekobaze Latvia”, kas nodarbojas ar otrreizējo izejvielu savākšanu un to sagatavošanu pārstrādei. Pērn uzņēmums apgrozījis 4,69 milj.EUR un nopelnījis 154,47 tūkst.EUR.

Runājot par atkritumu savākšanas nozarē strādājošo uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, jāteic, ka informāciju par tiem iesniegusi lielākā daļa no visiem nozares uzņēmumiem. Pēc Lursoft rīcībā esošās informācijas, patiesie labuma guvēji zināmi 81,08% no visiem šīs nozares uzņēmumiem, bet no tiem, kuri norādījuši, ka patieso labuma guvēju nav iespējams noteikt vai arī nav snieguši par to ziņas, 28,6% gadījumu uzņēmuma īpašnieki ir pašvaldības. Visbiežāk patiesā labuma guvēju sarakstos figurē Guntara Kokoreviča vārds – kopskaitā 7 ar atkritumu savākšanu saistītos uzņēmumos un pilnsabiedrībās (SIA “Clean R”, Pilnsabiedrība “Vides pakalpojumi Liepājai”, SIA “Eko Rija”, Pilnsbiedrība “CREB”, SIA “CREB Rīga”, AS “Tīrīga”, SIA “Eko Terra”), kuru kopējais apgrozījums 2018.gadā bijis 39,22 milj.EUR, bet peļņa – 4,02 milj.EUR).

Trijos ar atkritumu savākšanu saistītos uzņēmumos kā patiesais labuma guvējs norādīts Uģis Gribusts. "Lursoft" izpētījis, ka lielākā no firmām, kurās kā patiesā labuma guvējs norādīts Uģis Gribusts, ir SIA “Tolmets Tukums” – pagājušajā gadā apgrozīti 2,28 milj.EUR un nopelnīti 112,69 tūkst.EUR. Uģim Gribustam pieder 48,98% no SIA “Tolmets Tukums” kapitāldaļām, bet pārējās daļas – SIA “Tolmets”, kura īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, Jurijs Homutovs un Roberts Ivanovs. Jāteic, ka abi pārējie uzņēmumi, kuru patiesais labuma guvējs ir Uģis Gribusts, neizceļas ar augstiem finanšu rādītājiem un izaugsmi. SIA “Baltic Eko park” pagājušajā gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības un uz š.g. 7.septembri tā nodokļu parāds sasniedza 242,82 tūkst.EUR, bet Olainē reģistrētā SIA “Rosella” 2018.gadā apgrozījusi vien 4,23 tūkst.EUR.