Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Atkritumu konteineri Vecrīgā. (Foto: LETA)

Pūce: šobrīd nav garantijas, ka Rīgā pēc sestdienas pusnakts nesāks veidoties atkritumu kalni 13

Politika
10. septembrī 08:12 2019. gada 10. septembrī 08:12 | Papildināts, 10. septembrī 09:10
Jauns.lv / LETA
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau šodien gaidāmajā valdības sēdē varētu piedāvāt specifisku risinājumu atkritumu apsaimniekošanas problēmas risināšanai Rīgā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). 

Sarunas sākumā, atbildot uz uzdoto jautājumu, viņš atzina, ka šobrīd nav garantijas, ka Rīgā pēc sestdienas pusnakts nesāks veidoties atkritumu kalni. Tomēr vēlāk Pūce uzsvēra, ka gan pašvaldības, gan viņa vadītās ministrijas pienākums ir gādāt, lai tā nenotiktu, un vismaz no ministrijas puses tas tiks darīts.

Pūce uzsvēra, ka šajā situācijā ir jārod specifisks risinājums konkrēti šim gadījumam, jo, pat ja Rīgas pašvaldībai izdosies īsā laikā atrast uzņēmumus, kas no 15.septembra būs gatavi kaut vai uz laiku uzņemties atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, iedzīvotājiem objektīvi nebūs pietiekami daudz laika, lai ar šiem komersantiem noslēgtu līgumus.

Ministrs akcentēja, ka jau pagājušajā nedēļā VARAM prasīja Rīgas domei, kādu risinājumu tā būs gatava piedāvāt gadījumā, ja Konkurences padome (KP) aizliegs slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju "Tīrīga", taču "diemžēl tā atbilde, kuru mēs saņēmām piektdienas pievakarē, bija vāja un nekādu plānu tur nebija".

Pūce atzina, ka līdz ar KP lēmuma paziņošanu Rīgas domes amatpersonas viņam ir apsolījušas sniegt "zināmu izvērtējumu no savas puses", un atbilstoši tam arī tiks lemts par tālāko rīcību.

Kā ziņots, KP pirmdien paziņoja, ka neļauj atkritumu apsaimniekotājam "Tīrīga" slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, aģentūru LETA informēja KP. Padome pirmdien nesniedza plašākus komentārus, solot savu lēmumu skaidrot preses brīfingā otrdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā KP sēdes protokola lēmumā teikts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai un SIA "Getliņi Eko" uzlikts pienākums nekavējoties apturēt šā gada 14.jūnija koncesijas līguma izpildi par atkritumu savākšanu. Tāpat Rīgas pašvaldībai uzlikts pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz ceturtdienai, 12.septembrim, atsaukt atkritumu apsaimniekošanas līgumu uzteikumus, kuri nosūtīti apsaimniekotājiem.

Tāpat Rīgas pašvaldībai uzdots pienākums ne vēlāk kā līdz 12.septembrim informēt atkritumu radītājus tās administratīvajā teritorijā par sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ar kuriem Rīgas pašvaldībai bija noslēgti līgumi pirms šā gada 14.jūnijā noslēgtā koncesijas līguma.

Rīgas pašvaldībai un "Getliņi Eko" arī uzlikts pienākums ne vēlāk kā līdz 12.septembrim iesniegt KP plānu, kādā Rīgas pašvaldība un "Getliņi Eko" nodrošinās konkurences noteikumu ietveršanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū. 

Lēmums par pagaidu noregulējumu būs spēkā līdz brīdim, kad stāsies spēkā KP galīgais lēmums šajā lietā. Vienlaikus KP lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā desmit dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) aģentūrai LETA apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar "Tīrīga".

"KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt "Tīrīga" noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti," skaidroja mērs.

Taujāts, vai dome KP lēmumu par pagaidu noregulējumu pārsūdzēs tiesā, Burovs atbildēja apstiprinoši, lai gan vērsa uzmanību, ka sākotnēji pašvaldībai primārais ir sakārtot visas tehniskās lietas, lai tiktu nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas nepārtrauktība, bet par juridiskiem aspektiem tiks lemts tikai pēc tam.

Šā gada aprīlī KP aģentūrai LETA atzina, ka iestāde jau iepriekš ir brīdinājusi Rīgas domi par iedzīvotājiem un konkurencei paredzamajiem riskiem, ja pašvaldība uz ilgo 20 gadu termiņu īstenos publisko un privāto partnerību atkritumu apsaimniekošanas jomā.

"Pašreizējais Rīgas publikās un privātās partnerības scenārijs ir Damokla zobens atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstībai Latvijā, tās ir faktiski beigas. Paredzams, ka bez konkurences pakalpojumi ilgtermiņā kļūtu tikai dārgāki, ko izjutīs ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs," sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama

Tā kā konkursā piedalījās divi pretendenti, kur katrā apvienojušies pa diviem atkritumu apsaimniekošanas nozares spēlētājiem, uzreiz pēc konkursa noslēgšanās KP sāka vērtēt uzņēmumu veidotu pilnsabiedrību kā apvienošanās vai sadarbības vienošanās darījumu. Konkursā piedalījās SIA "CREB Rīga", kurā apvienojušies sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", un personu apvienība "Pilsētvides serviss un Lautus", kurā apvienojušies SIA "Pilsētvides serviss" un SIA "Lautus".

"Tas ir likumā noteiktais konkurences uzraugu pienākums, kura mērķis ir novērst konkurencei un sabiedrībai nelabvēlīgu darījumu īstenošanu, ja konkrētais darījums atbilst apvienošanās vai sadarbības vienošanās paziņošanas kritērijiem. Šādos gadījumos Konkurences padome var lemt par darījuma atļaušanu, atļaušanu ar saistošajiem noteikumiem vai aizliegšanu," skaidroja KP.

Padomes ieskatā, publiskā un privātā partnerība kopumā ir atbalstāma, tajā pašā laikā iestāde aicināja Rīgas domi pieņemt lēmumu par konkurencei draudzīgāku līguma slēgšanas termiņu, kā arī sadalīt Rīgu vairākos atkritumu apsaimniekošanas reģionos, piemēram, Daugavas labajā un kreisajā krastā, tādējādi veicinot konkurenci un privāto uzņēmēju attīstību.

AS "Tīrīga" publiskais partneris ir "Getliņi Eeko", kas nodrošina publiskās un privātās partnerības projekta uzraudzību un vietas atkritumu laukumu izveidei. Savukārt privātais partneris ir SIA "CREB Rīga", ko dalībai publiskās-privātās partnerības konkursā izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide".

Patlaban Rīgas dome par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi sadarbības līgumus ar četriem uzņēmumiem - SIA "Clean R", SIA "Eco Baltia vide", SIA "Pilsētvides serviss" un SIA "Lautus".

LETA jau ziņoja, ka "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis "CREB Rīga". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" Uzņēmumu reģistrā reģistrējušas kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", lai saskaņā ar publiskā iepirkuma rezultātiem Rīgā veiktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un ieviestu atkritumu šķirošanas risinājumus. Vēlāk uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz "Tīrīga".

KP gan paziņoja, ka "Clean R" un "Eco Baltia vide" jāziņo konkurences uzraugiem par apvienošanos jaunizveidotajā uzņēmumā "CREB Rīga". KP rīcībā esošā informācija liecina, ka darījumi, kuru rezultātā "CREB Rīga" iegūst tiesības nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, ir uzskatāmi par paziņojamu apvienošanos.

"Clean R" pērn strādāja ar 33,375 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga 1,8 reizes un bija 3,505 miljoni eiro. Kompānija reģistrēta 2004.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 1,2 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir AS "TAK investīcijas", un tā patiesais labuma guvējs ir Guntars Kokorevičs.

"Getliņi EKO" nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekošanu Stopiņu novadā. Kompānija "Getliņi EKO" reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmums pieder Rīgas domei (97,92%) un Stopiņu novada domei (2,08%).

"Eco Baltia vide" ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia" grupā. Tās lielākais akcionārs ar 30,51% akciju ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, vēl 19,46% akciju pieder komandītsabiedrībai "Otrais Eko fonds", bet pa 16,68% akciju katram pieder Viesturam Tamužam, Mārim Simanovičam un Undīnei Būdei.

Citi šobrīd lasa

7 slavenas sabiedrības dāmas jeb Bagātie arī raud
Sapņi un realitāte: kādi īsti ir Putina brīnumieroči 10
Naktīs, kamēr privātmāju saimnieki aizmiguši, ļaundaru grupējums apzadzis mājokļus daudzos Latvijas reģionos 4
Tēmas: Tīrīga
Skatīt visus komentārus

"Спасибо, что подарила нам жизнь": Лиза и Гарри Галкины в свой день рождения поздравили Пугачеву

Дочь и сын Филиппа Киркорова обратились к детям Аллы Пугачевой и Максима Галкина