Parunājās un aizbrauca - KNAB bijis arī pie Valmieras mēra Jāņa Baika

Telefonsarunā ar raidījumu Valmieras mērs skaidroja, ka KNAB darbinieki "bija atbraukuši parunāties un aizbrauca". Viņš nedrīkstot teikt, par ko bijusi tikšanās, jo parakstījies par informācijas neizpaušanu. Baiks apgalvoja, ka viņam KNAB nav piemērojis nekādu statusu. Viņš arī pauda, ka nezina, kā būtu traktējama KNAB vizīte. Pilsētas domes pārstāve Zane Bulmeistare izskanējušo informāciju komentēt nevarēja, jo neesot informēta par KNAB vizīti.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. KNAB informēja, ka tās īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. 

Iepriekš būvfirmu "Merks" un "Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji. "Merks" pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies KP pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar "Merks" valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

"Merks" mātesuzņēmums - "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn" norāda, ka "Merks" birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Savukārt "Rere grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš teica, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu pārstāvji. Viņš iepriekš sacīja, ka viņam nekas nav jautāts, tādēļ viņš nezina, ar ko šīs darbības ir saistītas.

Būvfirmās "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks", "LNK Industries", "Velve", "Moduls Engineering" un "Binders", kā arī "Arčers" sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumos otrdien nav bijuši.

Otrdienas vakarpusē tapa zināms, ka "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns bijis KNAB. Viņš pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza. 

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja "LNK Group", saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, šodien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs. Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.