Rāvis, Garkāns, Milovs - vairāku lielo būvfirmu šefi otrdien klusējot iznākuši no KNAB telpām

Garkāns šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza. Kā vēstīja Latvijas Televīzija, Garkāns noliedz, ka viņam lietā piemērots kāds statuss.

Tāpat Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja "LNK Group", saistībā ar 2016.gadā sākto Salu tilta rekonstrukcijas lietu, ne karteļa lietu.

Latvijas Televīzija arī novēroja, ka pēcpusdienā uz KNAB ieradās vairākos kriminālprocesos iesaistītā uzņēmēja Māra Martinsona advokāts, kurš gan nevēlējās atklāt, vai ieradies KNAB, lai pārstāvētu Martinsonu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā "Arčers" un ceļu būves kompānijā "Binders". 

"Arčers" reģistrēta 1992.gadā. "Arčers" ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA "Nule 17", kuras 100% īpašnieks ir AS "UGN". "Arčers" patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

"Arčers" pagājušajā gadā strādāja ar 26,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā 2017.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 138 039 eiro.

"Binders" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5 851 820 eiro. "Binders" īpašnieki ir SIA "Nule 7" (40%), kuras patiesais labuma guvējs ir Garkāns, SIA "Taino 1" (30%), kuras patiesais labuma guvējs ir Alvis Tanbergs, un SIA "Trustee" (30%), kuras patiesais labuma guvējs ir Normunds Luste.

"Binders" apgrozījums pagājušajā gadā bija 86,751 miljons eiro, kas ir par 34% vairāk nekā 2017.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 3,1% un sasniedza 5,205 miljonus eiro.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. KNAB informēja, ka tās īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos. 

Būvfirmās "Skonto būve", "Latvijas energoceltnieks", "LNK Industries", "Velve", "Moduls Engineering" un "Binders", kā arī "Arčers" sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumos otrdien nav bijuši. 

Savukārt būvfirmu "Merks" un "Rere grupa" pārstāvji sākotnēji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

"Merks" pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar "Merks" valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

"Merks" mātesuzņēmums - "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn" norāda, ka "Merks" birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Savukārt "Rere grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš  teica, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu pārstāvji. Viņš iepriekš sacīja, ka viņam nekas nav jautāts, tādēļ viņš nezina, ar ko šīs darbības ir saistītas.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, šodien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs. Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.