"Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" tomēr radušas kompromisu un parakstījušas koalīcijas līgumu
Partijas "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai!" (GKR) tomēr radušas kompromisu un parakstījušas koalīcijas līgumu, pirmdien pēc abu frakciju kopsēdes paziņoja partiju pārstāvji.
Līdz ar to, par GKR mēra amata kandidātu Oļegu Burovu pirmdien kopumā sola balsot 35 deputāti - 11 GKR un 17 "Saskaņas" deputāti, kā arī četri "Neatkarīgo deputātu frakcijas" un trīs deputātu bloka "Rīgai!" pārstāvji.
"Saskaņas" un GKR koalīcijas līgums paredz, ka "Saskaņai" pienāksies divi vicemēra amati. Vienu no tiem kāds ieņems uzreiz pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanām, bet otrs tiks izveidots no 2020.gada 1.janvāra. "Saskaņa" šim amatam virzījusi frakcijas vadītāju Annu Vladovu, bet kā otrs potenciālais vicemēra amata kandidāts ir deputāts Sandris Bergmanis (S).
Vienlaikus koalīcijas līgums paredz, ka amatiem Rīgas brīvostas pārvaldes valdē tiks virzīts Burovs un Bergmanis. Tāpat vienošanās paredz, ka pēc kļūšanas par mēru Burova vietā Pilsētas īpašuma komiteju vadīs Olga Veidiņa (S).
Rīgas domes ārkārtas sēdē vēl Rīgas mēru
Deputāti piedalās Rīgas domes ārkārtas sēdē,kurā tiek vēlēts Rīgas domes priekšsēdētājs.
Patlaban otru vicemēra amatu saglabās Vadims Baraņņiks.
GKR frakcijas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko uzsvēra, ka sadarbības partneri tiešām pārrunājuši tikai tehniskas dabas jautājumus, piemēram, to - kā organizēt komiteju darbu, ja ievilksies šodienas ārkārtas sēde.
"Uz rītdienu ir izsludinātas trīs komiteju sēdes, bet skaidrs, ka šodien paredzēta diezgan gara diena, jo opozīcija jautājumus varēs uzdot vairākas stundas. Mēs tīri fiziski nepaspēsim ievēlēt vicemēru, brīvostas pārstāvjus un izskatīt citus jautājumus," sacīja Stepaņenko.
Taujāti, kādēļ šos jautājumus frakcijas nevarēja atrisināt aizvadītajā nedēļā, vai arī šodien agri no rīta, politiķi norādīja, ka daudzu domnieku neesot bijis uz vietas.
Vienlaikus gan Stepaņenko, gan Vladova noliedza jebkādas nesaskaņas abu partiju vidū.
Kā ziņots, šodien paredzētā Rīgas domes ārkārtas sēde, lai vēlētu galvaspilsētas mēru, no plkst.10 tika pārcelta uz plkst.13. Kā žurnālistiem skaidroja Burovs, sēdi nolemts pārcelt, lai paspētu pārrunāt "tehniskas dabas jautājumus" ar "Saskaņu".
Taujāts - kas tieši tie ir par tehniskajiem jautājumiem, Burovs norādīja, ka runa ir par pārvaldības sfērām - ko pēc mēra ievēlēšanas pārvaldītu "Saskaņa" un ko - GKR.
Rīgas domes priekšsēdētāja amatam bez Burova oficiāli izvirzīts arī opozīcijas politiķis Viesturs Zeps (LA). Viņš līdz šim centās sev nodrošināt opozīcijas partiju balsis. Vistālāk sarunās par sadarbību Zeps ticis ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Ja "nacionāļi" Zepu atbalstīs, viņam kopā tiek solītas vismaz 12 balsis.
Turpretim "Vienotība" un Jaunā konservatīvā partija negrasās atbalstīt nevienu no kandidātiem, jo uzskata, ka domei jāvirzās uz ārkārtas vēlēšanām.
Mēra ievēlēšanai nepieciešama 31 no 60 deputātu balsīm.
Šis amats ir brīvs kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).
Likums "Par pašvaldībām" dod tiesības valdībai rosināt Saeimai lemt par domes atlaišanu, ja tā divus mēnešus strādā bez mēra. Ja šodien Rīgas mēru neievēlēs, 21.augustā apritēs divi mēneši kopš pilsēta ir bez vadītāja.
