Valsts kanceleja saskata trūkumus ministrijas sagatavotajā rīkojumā par LU rektora neapstiprināšanu

Valsts kancelejā norādīja, ka IZM rīkojumā nav sniegts pietiekams pamatojums, lai pamatoti izvērtētu, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik būtiski, ka tie varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātu, proti, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu.

"Ņemot vērā minēto, nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu iznākumu un ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Kā arī no rīkojuma nav iespējams pārliecināties, ka konstatētie pārkāpumi ir tik būtiski, lai ierobežotu personas tiesības kandidēt uz rektora amatu," teikts Valsts kancelejas atzinumā.

Papildus Valsts kancelejā vērsa uzmanību uz to, atsevišķi rīkojumā izdarītie secinājumi nav pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem, piemēram, teiktais, ka LU Rīgas Medicīnas koledžas un LU Paula Stradiņa medicīnas koledžas studējošajiem tiek nepamatoti liegtas tiesības līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās.

Valsts kancelejā vērsa uzmanību, ka tās pārziņā ir nevis vērtēt LU rektora vēlēšanu norisi, bet gan sniegt atzinumu par IZM sagatavoto rīkojuma projektu "Par LU rektoru", kurā apšaubīta šo vēlēšanu rezultāta leģitimitāte.

Savā atzinumā Valsts kanceleja norāda, ka IZM sagatavotais rīkojuma projekts nesniedz pietiekamu pamatojumu lēmuma pieņemšanai.

"IZM ir jāsniedz detalizētāks pamatojums, lai varētu izvērtēt, vai pieļautie procesuālie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, ka būtu varējuši ietekmēt vēlēšanu rezultātu un ka esošais vēlēšanu rezultāts neatspoguļo Satversmes sapulces patieso gribu. Tāpat IZM rīkojuma projektā nav sniegts vērtējums par to, ka konstatētie pārkāpumi ir tik nozīmīgi, lai ierobežotu Muižnieka tiesības kandidēt uz rektora amatu, kā arī valdības pilnvaru robežas lēmuma pieņemšanā par rektora apstiprināšanu," uzsvēra iestādē.

Rīkojums par Muižnieku LU rektora amatā valdības sēdē tiks skatīts tad, kad IZM būs izvērtējusi Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumus un nepieciešamības gadījumā sagatavos attiecīgos precizējumus rīkojumā "Par LU rektoru".

Kā ziņots, pirmo balsojumu par Muižnieku pavadīja skandāls un pretrunīgi vērtējumi. 24.maijā LU Satversmes sapulcē Muižnieks savāca 141 balsi, bet 143 nobalsoja pret viņu. Muižnieka pasludināšana par ievēlētu pie šāda balsu sadalījuma raisīja neizpratni daļā sabiedrības. Pēc tam tika rīkots atkārtots balsojums, kurā uzvarēja Muižnieks.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka viņas rekomendācija būs neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, bet gala lēmuma pieņemšana tiks atstāta valdības ziņā, kurai tikšot nodots Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka dienests pārbaudē konstatējis nepilnības LU Satversmes pārstāvju ievēlēšanas procedūrā, noteiktu ievēlēšanas procesu reglamentējošu dokumentu neesamību un termiņu neievērošanu.

LU vadība gan norāda, ka LU rektora vēlēšanu procesā nav konstatēti Augstskolu likuma un būtiski LU Satversmes pārkāpumi. Šāda nostāja pausta atbildes vēstulē IZM par IKVD konstatētajiem pārkāpumiem.

LU arī bija nolīgusi divus neatkarīgus zvērinātu advokātu birojus veikt rektora vēlēšanu analīzi un pārbaudīt IZM norādīto pārkāpumu esamību. Gan PwC Legal, gan zvērinātu advokātu birojs "TGS Baltic" nekonstatēja tādus pārkāpumus, kas liegtu amatā atkārtoti apstiprināt Muižnieku.

Pēc pirmdien notikušās koalīcijas sadarbības padomes sēdes valdību veidojošās partijas izvairīgi komentēja jautājumu par LU rektora vēlēšanām, bet norādīja uz nepieciešamām reformām augstākās izglītības pārvaldībā.

"Jaunās konservatīvās partija (JKP) lūdza iekļaut šo jautājumu valdības sēdes dienaskārtībā maksimāli ātri. Ja gadījumā nepieciešams vēl dažu juristu vērtējums, tad šo jautājumu vajadzētu iekļaut nākamajā valdības sēdē. Novilcināt šo jautājumu nevar, jo LU ir nepieciešama jauna vadība un šī jautājuma atlikšana tiks uzskatīta par nepamatotu," uzsvēra JKP pārstāve Juta Strīķe

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka publiski uzmanība tiek veltīta viena rektora apstiprināšanai amatā, lai gan lielākais izaicinājums ir nodrošināt, lai augstākā izglītība kalpotu studentiem un valstij kopumā.

"Šī sistēma ir uzlabojama, tāpēc valdības plānā ir sistēmu uzlabot. Ja viena procedūra [LU rektora vēlēšanās] nav pareizi ievērota, tas nav pats galvenais. Galvenais ir saprast, kā uzlabot augstskolu sistēmu kopumā - sākot ar pārvaldes modeli, lai rektoru ieceltu padome, nevis studenti un profesori, tāpat jādomā par finansējuma piesaisti, starptautiskām publikācijām, ārzemju mācībspēku piesaisti utt. Iecere ir panākt, ka augstskolas administrācija tiktu atslogota tā, lai tās var kārtot saimnieciskos darbus, bet mācībspēks var darīt savu darbu," sacīja Kariņš.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvis Imants Parādnieks uzsvēra, ka svarīgākais risināmais jautājums ir augstākās izglītības kvalitātes celšana. Parādnieks arī piebilda, ka otrdien tiks saņemti noslēdzošie juridiskie izvērtējumi par LU rektora vēlēšanās, ko veikušas Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija, kas būs svarīgi no politiskās lēmuma pieņemšanas procedūras. "Konceptuāli esam atbalstījuši izglītības un zinātnes ministres pozīciju," piebilda Parādnieks.

"Attīstībai/Par!" pārstāvis Daniels Pavļuts pievienojās iepriekš paustajam, ka LU rektora vēlēšanas ir jāskata divējādi, proti, tās ir radījušas krīzi LU, negatīvi ietekmējot augstskolas reputāciju. "Šis jautājums ir jāvērtē juristiem. Ja šādi atzinumi būs, tad neredzu iemeslu, lai "Attīstībai/Par!" ministri neatbalstītu šādu lēmumprojektu," pauda Pavļuts.