Bergmanis noliedz, ka būtu kādam izvirzījis ultimātu ievēlēt viņu Rīgas vicemēra amatā

Balstoties uz mēra amata kandidāta Oļega Burova (GKR) teikto, atsevišķi "Saskaņas" deputāti ir izvirzījuši ultimātus saistībā ar viņa ievēlēšanu, kuru nepildīšanas gadījumā politiķis mēra amatā netiks atbalstīts.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka viens no ultimātu uzstādītājiem ir tieši Bergmanis, kurš cer ieņemt vicemēra amatu. Tomēr, pēc Bergmaņa teiktā, no viņa puses nekādas prasības nav izvirzītas, jo frakcija jau maijā pieņēma lēmumu viņu virzīt šim amatam.

"Minētais lēmums joprojām ir spēkā esošs un saistošs. Es personīgi nekādus ultimātus uzstādījis neesmu, jo esmu komandas cilvēks un darbojos saskaņā ar frakcijas pieņemtajiem lēmumiem," teica deputāts, aicinot kolēģus atturēties no prakses mētāties ar nepatiesiem apvainojumiem.

Taujāts, vai Bergmanis tomēr no šīs nominācijas pats neplāno atteikties, ņemot vērā to, kādas neskaidrības tas raisa, viņš norādīja, ka to nedarīs, ja vien frakcija nelems citādāk.

Savukārt "Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova sacīja, ka Burovam joprojām ir stabils "Saskaņas" atbalsts.

Taujāta par iespējamo Bergmaņa vēlmi ieņemt vicemēra amatu viņa sacīja, ka: "sarunu notiek tik daudz, ka grūti pagaidām kaut ko komentēt", tādēļ piektdien, 9.augustā tiks rīkota frakcijas sēde, lai apspriestu turpmāko rīcību.

"Protams, Bergmanis ir viens no iespējamajiem kandidātiem vicemēra amatam, taču par to runāsim frakcijas sēdē. Mans uzstādījums ir, ka šo cirku, kad Rīga jau vairākus mēnešus gaida mēru, ir jāizbeidz," sacīja Vladova.

Taujāta par to, vai "Saskaņa" būs gatava strādāt koalīcijā ar GKR, ja tiks noslēgts vēl atsevišķs sadarbības līgums starp GKR un "Neatkarīgo deputātu frakciju", politiķe sacīja, ka ikviena partija var noslēgt sadarbības līgumus ar kādu citu partiju un tas darbam koalīcijā netraucēšot.

Tikmēr "Neatkarīgo deputātu frakcijas" vadītājs Valērijs Petrovs apliecināja, ka viņa frakcija nekādā gadījumā neatbalstītu Bergmaņa ievēlēšanu. Maija beigās tieši šis jautājums bija par pamatu četrotnes izslēgšanai no "Saskaņas".

Kā ziņots, aizvadītās nedēļas sākumā Burovs medijiem pauda, ka, visticamāk, ir panākts kompromiss starp "Saskaņas" un "Neatkarīgo deputātu frakcijas" izvirzītajām vēlmēm, kas nozīmē, ka viņam varētu būt pietiekams atbalsts kļūšanai par mēru.

"Ja sākotnēji šķitis, ka abas puses gatavas uz zināmiem kompromisiem, tad tagad atsevišķi "Saskaņas" deputāti izvirza jaunus ultimātus attiecībā uz ieņemamajiem amatiem," sacīja Burovs, atsakoties nosaukt gan konkrētus deputātus, gan amatus.

Vienlaikus Burovs sacīja, ka šantāžai ne no vienas puses pakļauties netaisās un konsultācijas nedz ar "Saskaņu", nedz citām frakcijām nerīkos. Politiķis nolēmis 19.augustā sasaukt domes sēdi, kurā tiks lemts par priekšsēdētāja ievēlēšanu un paskatīties, cik daudzu domnieku atbalsts viņam ir.

"Ja man izdosies iegūt amatu, tad konsultācijas par turpmāku darbu īstenošu ar tiem deputātiem, kuri manu ievēlēšanu atbalstīja. Ja balsu kļūšanai par priekšsēdi nepietiks, tad gatavosimies ārkārtas vēlēšanām," sacīja Burovs.

Tāpat ziņots, ka Rīgā mēra nav kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).

Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas "Vienotība" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.