Bordāns atzinīgi vērtē Valsts kontroles atziņas par Tieslietu ministrijas paveikto
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka Valsts kontrole ir atzinīgi izteikusies par Tieslietu ministrijas paveikto kopš 2017.gadā veiktās revīzijas, kā arī VK esot pareizi akcentējusi tiesu sistēmā vēl darāmo, pastāstīja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.
Ministrs norādījis, ka tiesu sistēmas darbības uzlabošanā ir svarīga sistēmiska pieeja, lai visas iesaistītās institūcijas ar aktīvu rīcību kopīgi nodrošinātu galveno mērķi - efektīvs process un taisnīgs spriedums.
Attiecīgi Bordānam ir izstrādāta nozares attīstības politika, kas ne vien turpina iesāktās reformas tiesu sistēmā, bet piedāvā arī jaunus rīcības virzienus. Ministrs atzina, ka viņa prioritārās darbības pirmajos mēnešos bijušas saistītas ar rīcības politiku, taču Bordāns uzsvēris, ka arī stratēģisks nozares attīstības plānošanas dokuments nepieciešams atbilstoši tām rekomendācijām, ko ministrijai sniedz ārvalstu eksperti un VK. Jebkurai konkrētai rīcībpolitikai jāiekļaujas ilgtspējīgā attīstības stratēģijā, uzskata ministrs.
Runājot par tiesvedības termiņiem, Bordāns secinājis, ka, lai gan kopumā tiesu sistēma spēj nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos, taču sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana ieilgst. Tāpēc, ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, komercstrīdu un korupcijas lietu iztiesāšanu tiesās, Tieslietu ministrijas prioritāte šobrīd ir specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, kas ir neatliekams jautājums. Tas veicinās sarežģīto un specifisko lietu izskatīšanas ātrumu un nolēmumu kvalitāti, līdz ar to - arī sabiedrības uzticēšanos tiesu varai kopumā, norādīja ministrs.
Tāpat Bordāns uzsvēris, ka tiesu teritoriālās reformas ietvaros ir izdevies panākt noslodzes izlīdzināšanos pirmās instances tiesās, kā arī šo gadu laikā ievērojami samazinājušies lietu atlikumi visos tiesu apgabalos. Tāpēc jau tagad secināms, ka tiesu teritoriālā reforma attiecībā uz tiesnešu noslodzi rajona (pilsētas) tiesās ir devusi pozitīvu rezultātu, bet attiecībā uz apelācijas instanci tiesu teritoriālās reformas ieguvums būtu vērtējams ilgākā laika posmā. Pagaidām tiesu darbības teritoriju reformas rezultāti neļaujot izdarīt galīgos secinājumus par tās efektivitāti, atzinis ministrs.
Ministrs arī piebildis, ka būtiski izlīdzināta rajona tiesu tiesnešu noslodze, proti, pirms reformas - starp vismazāk un visvairāk noslogoto reorganizācijā iesaistīto tiesu 2014.gadā saņemto lietu skaits uz vienu tiesnesi atšķīrās trīs reizes. Savukārt pēc reformas pabeigšanas pērn pa visiem tiesu apgabaliem rajona tiesās vidēji uz vienu tiesnesi bija saņemtas desmit civillietas un sešas krimināllietas.
Jau vēstīts, ka pusotra gada laikā, ieviešot gandrīz pusi VK ieteikumu, panākti uzlabojumi tiesu sistēmas turpmākai attīstībai un tiesvedības procesu efektivitātes pieaugumam, tomēr šā gada sākumā veiktā analīze liecina, ka vairākās būtiskās tiesu sistēmas darbības jomās joprojām nepieciešams meklēt iespējas uzlabojumiem, aģentūru LETA informēja Valsts kontrolē.
Pirmdien VK publicēja pārskatu par to, kā pusotra gada laikā pēc revīzijas pabeigšanas mainījušies Latvijas tiesu sistēmu raksturojošie rādītāji pēdējo trīs gadu laikā.
