Arestēti visi Rimšēviča īpašumi: māja Langstiņos, vasaras nams Jūrkalnē un dzīvoklis Jūrmalā

Personisku iemeslu dēļ

Viesistabā ir kamīns, īpašumā ir arī pirts, ir labiekārtota, apzaļumota un nožogota teritorija, garāža divām automašīnām, gāzes apkure, spice, vietējā kanalizācija. Trīsstāvu nama platība ir 350 kvadrātmetru, zemesgabals – 6500 kvadrātmetru. Vēlamā īres cena ir 2200 eiro mēnesī. Rimšēvičs kā motīvu izīrēšanai minējis “personiskus iemeslus”. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču aizturēja pērn februārī. Neilgi pēc tam Latvijas Bankas prezidents pavēstīja, ka viņa mājā Langstiņos notikusi ielaušanās, tā izdemolēta un nozagtas “daudzas svarīgas lietas”. Rimšēvičs to toreiz saistīja ar pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav atgadījies nejauši.

Par ko apsūdz

Pērn vasarā prokuratūra uzrādīja Rimšēvičam apsūdzību par kukuļņemšanu, bet uzņēmējam Mārim Martinsonam – par tās atbalstīšanu. KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās Trasta komercbankas akcionāru iesnieguma, kuri labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs. Prokurore Viorika Jirgena atklājusi, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro divās daļās – vienu pirms un otru pēc FKTK lēmuma.

Samaksāta tikai puse

Rimšēvičs vairākkārt sniedzis konsultācijas bankas akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Kaut gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi Trasta komercbankai, vienlaikus pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.
Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt prasīto, tāpēc samaksāta tikai pirmā daļa – 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam bijusi starpnieka loma – viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas, kas maksāta skaidrā naudā. Rimšēvičs izvairās komentēt izvirzītās apsūdzības un klāsta, ka pret viņu vērsta nomelnošanas kampaņa.

Kas pieder Rimšēvičam

Ģenerālprokuratūra uzskata, ka Rimšēvičs 250 000 eiro kukuli izmantojis, kāda uzņēmuma vārdā iegādājoties nekustamo īpašumu, kuram slēpti kļuvis par līdzīpašnieku.
Kriminālprocesa ietvaros ar KNAB izmeklētājas lēmumu Rimšēviča īpašumiem uzlikts arests – aizliegums atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
Māja ar zemi Langstiņos, pēc Zemesgrāmatas datiem, Rimšēvičam pieder jau krietni sen. Spriežot pēc Rimšēviča amatpersonas deklarācijas, viņa īpašumā ir arī ēka ar zemi un trīs zemes gabali Jūrkalnes pagastā, starp Liepāju un Ventspili.

Vēl Rimšēvičam pieder dzīvoklis Dubultos un kopīpašumā zeme Jūrmalā. Jūrmalas apartamenti atrodas kādas deviņstāvu ēkas augšējā stāvā, un arī tos viņš esot nodevis īrei – 2017. gadā. Pēc deklarācijas spriežot, Rimšēvičs dzīvokli izīrējis par 4500 eiro mēnesī, no Marijas Sotņikovas gada laikā saņemot ap 50 000 eiro.

Ienākumi sarūk, nākas aizņemties

Martā Eiropas Savienības Tiesa paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs bija atstādināts no amata. Viņš atkal rosās Latvijas Bankā, kurā pērn kopumā algā saņēmis 33 184,5 eiro. Vēl gadu iepriekš Rimšēviča alga bija 143 614,78 eiro – teju 12 000 eiro mēnesī. Rimšēvičs pērn arī aizņēmies 10 409,5 eiro un pie darījumiem norādījis aizdevuma atmaksu – 30 429,49 eiro. Bankās viņš noguldījis 28 646 eiro, šie uzkrājumi, salīdzinot ar 2017. gadu, ir krietni sarukuši, jo tad Rimšēvičam kontos glabājās vairāk nekā 132 000 eiro.