Pavļuts: Virzītais Dzīvesbiedru likums jautājumu par viendzimuma attiecībām neuzrunā
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) izskatīšanai Saeimā virzītais Dzīvesbiedru likums jautājumu par viendzimuma attiecībām neuzrunā, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Viņš piekrita, ka minētā likuma virzīšanai ir pastiprināta uzmanība, līdz ar to tas tiek saasināts. Politiķis atgādināja, ka virzītais likumprojekts būs kā papildus instruments, lai sniegtu drošību divām fiziskām personām, kuras dzīvo kopā un vēlas rūpēties viena par otru, kas neietver laulības institūtu.
Pavļuts uzreiz arī piebilda, ka jaunais likums "neaizvietos un nekāda gadījumā neapdraudēs laulības institūtu". Tas sniegs papildus drošību arī tām ģimenēm, kuru attiecību pamatā ir rūpes vienam par otru un kopēja saimniekošana, tajā skaitā kopā dzīvojošiem senioriem.
"Tas ir jautājums, kā mēs varam palīdzēt kā valsts, ja cilvēki izvēlas citu ģimenes modeli. Statistika ir nepielūdzama, jo tā demonstrē ainu, ka cilvēki arvien biežāk izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās, turklāt, Tiesībsarga birojs jau pirms krietna laika ir norādījis, ka ir jādomā par dažādiem ģimenes modeļiem," sacīja Pavļuts.
AP līdzpriekšsēdētājs jau iepriekš apgalvoja, ka vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju atbalstot attiecību regulējumu, ko atspoguļos topošais Dzīvesbiedru likums. Politiķis norādīja, ka nevajadzētu pieļaut jautājuma skatīšanu tikai no kādas vienas prizmas, kamēr tas skar visas sabiedrības vajadzības un intereses.
Tāpat likums paredz, ka dzīvesbiedru līgumu varētu noslēgt notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām.
Kā uzsver AP, likumprojekta mērķis ir "atzīt un aizsargāt dzīvesbiedru savienību, regulēt dzīvesbiedru, kuru starpā noslēgts dzīvesbiedru līgums, personiskās un mantiskās attiecības, kā arī noteikt gadījumus, kuros pastāv faktiskā dzīvesbiedru savienība, nodrošinot šo personu tiesību uz ģimenes dzīvi aizsardzību".
Saskaņā ar AP piedāvājumu, dzīvesbiedru līgumu nevarētu noslēgt persona, kura nav sasniegusi pilngadību, atrodas laulībā vai noslēgusi spēkā esošu dzīvesbiedru līgumu. Tāpat līgumu nevarētu noslēgt ar radiniekiem taisnā līnijā, māsu, brāli, pusmāsu vai pusbrāli. Aizliegts būtu dzīvesbiedru līgums starp adoptētāju un adoptēto, kā arī līgums starp aizbildni un aizbilstamo, kamēr nav izbeigtas aizbildnības attiecības.
Likumprojekta autori piedāvā noteikt, ka dzīvesbiedru līgums tiktu noslēgts notariālā akta kārtībā, personīgi klātesot abām personām. Tiesības noslēgt dzīvesbiedru līgumu būtu personiskas, un līguma slēdzējus nevarētu atvietot pilnvarnieki. Informāciju par noslēgto dzīvesbiedru līgumu plānots reģistrēt Civilstāvokļa aktu reģistrācijas informācijas sistēmā.
Prasību par dzīvesbiedru līguma atzīšanu par spēkā neesošu varētu iesniegt viens no dzīvesbiedriem vai trešā persona, kuras tiesības dzīvesbiedru līgums aizskar, iecerējuši likumprojekta autori. Atzīstot dzīvesbiedru līgumu par spēkā neesošu, saskaņā ar likumu katrs no dzīvesbiedriem paturētu savu mantu, kura tam piederējusi pirms dzīvesbiedru savienības, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies dzīvesbiedru savienības laikā.
Dzīvesbiedru līgums tiktu izbeigts, ja dzīvesbiedrs ir miris vai ar tiesas spriedumu izsludināts par mirušu, dzīvesbiedri stājušies laulībā viens ar otru, dzīvesbiedri savā starpā vienojušies un kopīgi iesnieguši notāram iesniegumu par dzīvesbiedru līguma izbeigšanu vai tiesa nospriedusi dzīvesbiedru līgumu izbeigt. Dzīvesbiedru līgumu varētu izbeigt tiesa, pamatojoties uz prasību, kuru iesniedzis viens no dzīvesbiedriem. Tiesa varētu izbeigt līgumu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru rezultātā dzīvesbiedri nespēj turpināt dzīvesbiedru savienību vai tā faktiski vairs nepastāv.
Likumprojektā piedāvāts noteikt, ka dzīvesbiedriem ir "pienākums gādāt par stabilām attiecībām, kuras balstās uz savstarpēju cieņu un rūpēm vienam pret otru un kopīgo mājsaimniecību". Tāpat topošā likuma tekstā teikts, ka dzīvesbiedri organizē savu mājsaimniecību kopīgi, atbilstoši katra labklājībai, tāpat teikts, ka viņi ir vienlīdzīgi savās tiesībās un pienākumos, turklāt dzīvesbiedriem neatkarīgi no viņu mantiskajām attiecībām ir tiesības mājsaimniecībā atvietot vienam otru.
Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM), atbildot tiesībsargam Jurim Jansonam par viņa rekomendācijām valstij paredzēt vienotu juridisku sistēmu dažādu ģimenes formu atzīšanai, iepriekš norādīja, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savu gribu un uzskatus, bet jārēķinās, ka individuālās gribas izpausmes ne vienmēr tiks atbalstītas ar konkrētās valsts tiesību aktos pastāvīgi noteikto regulējumu.
Vēstulē norādīts, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām atbilstoši Latvijas tiesību aktos noteiktajam ir tiesības nodibināt ģimenes attiecības, noslēdzot laulību. Ja valsts tiesiskais ietvars neparedz citu savienību kā vien laulības nodibināšanu, jo Latvijā nav un nekad nav bijis citu partnerattiecību reģistrācijas formu, tad personas gribai nav noteicošs raksturs, pauda TM.
Iepriekš 12.Saeimā tika skatīts nosacīti līdzīgs risinājums. Parlaments nemainīja parlamenta Juridiskās komisijas iepriekš pieņemto lēmumu noraidīt priekšlikumu, kas paredzēja ieviest jaunu civiltiesisko institūtu - partnerību.
Tikmēr loalīcijas partiju viedokļi par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) rosināto Dzīvesbiedru likumu atšķiras.
Kā pirmdien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Dzīvesbiedru likuma virzība iepriekš paredzēta koalīcijas partiju sadarbības līgumā, dodot iespēju AP to virzīt kā atsevišķu likumprojektu.
"JV programmā arī bija atbalsts šādai virzībai. Prognozēju, ka kolēģi Saeimā varētu to atbalstīt," pieļāva premjers.
Valdības vadītājs gan uzsvēra, ka svarīgas būs šāda likumprojekta detaļas, taču, viņaprāt, ir svarīgi pasargāt cilvēkus, kuri dzīvo kopā, bet dažādu iemeslu dēļ nav laulājušies.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) skaidroja, ka partija neredz nepieciešamību mainīt uzskatus par ģimenes tiesību jautājumiem.
Apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava pauda, ka politiskā spēka pozīcija jautājumā par partnerattiecību regulējumu ir skaidra un partija rīkosies atbilstoši Satversmē noteiktajam.
Savukārt partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzsvēra, ka partneriem ir tiesības virzīt šo jautājumu, savukārt "KPV LV" par šo jautājumu balsos "kā viens". "Tas laiks ir pagājis, kad "KPV LV" frakcija bija medījums, ko cilvēki gribēja sadalīt," vērtēja politiķis, uzsverot, ka balsotu pret šādu likumprojektu.
