Pedagogi sola atcelt streiku, ja valdība atbalstīs finansējuma novirzīšanu pedagogu algu celšanai
Arodbiedrība atcels solīto streiku, ja Ministru kabineta sēdē tiks atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums palielināt pedagogu minimālo atalgojumu, teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Grozījumus Pedagogu darba samaksas noteikumos valdība skatīs otrdien, lemjot par zemākās darba samaksas palielināšanu no 710 līdz 750 eiro ar 2019.gada 1.septembri.
Lai nodrošinātu finansējumu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai, IZM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu 2019.gadā finansējumu 713 824 eiro apmērā nodrošināt no budžeta resora "Mērķdotācijas pašvaldībām", bet 6 944 658 eiro - no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums".
Kā vēstīts, arodbiedrība iepriekš brīdināja, ja jūnijā netiks grozīti pedagogu darba samaksas noteikumi, notiks pedagogu beztermiņa streiks.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes paziņoja, ka izglītības nozarē pieteiktās reformas esot vērtējamas kā "iekustinātas", līdz ar to koalīcija ir apņēmusies pieņemt lēmumu par pedagogu algu celšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu, tomēr valdība izvērtēs, vai pieteiktās reformas veiktas pēc būtības, vai bijušas tikai "uz papīra".
Koalīcijas partijas esot konstatējušas, ka "reformas, kuras izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) bija iecerējusi, ir iekustinātas". "Protams, trīs četros mēnešos nevar visas reformas īstenot, bet ir ļoti skaidra virzība uz to, ko Šuplinska redz. Galvenais mērķis ir celt izglītības kvalitāti, lai Latvijā neviens jaunietis, kas izgājis izglītības sistēmu, nebūtu atstāts novārtā, varētu atrast savu vietu darba tirgū, stāties augstskolā, turpināt savu izglītību," pauda premjers.
IZM jau iepriekš tika prasījusi piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai, tomēr izglītības nozares reformu trūkuma dēļ Jāņa Reira (V) vadītā Finanšu ministrija (FM) nesaskaņoja IZM iesniegtos grozījumus par pedagogu minimālās algas celšanu.
FM toreiz norādīja, ka saņēma IZM izstrādāto Pedagogu darba samaksas noteikumu grozījumu projektu, tomēr, tās ieskātā, grozījumu anotācijā IZM nesniedza skaidrojumu par veiktām reformām nozarē, bet tikai prasīja piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām no valsts budžeta līdzekļiem, kas rezervēti valsts nozīmes reformu īstenošanai.
Grozījumu anotācijā IZM minēja trīs dokumentus - pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, Izglītības attīstības pamatnostādnes, kā arī valdības Rīcības plānu. Tikmēr FM norādīja, ka neviens no šiem dokumentiem neatspoguļo paveiktās vai apstiprinātās nozares reformas.
Tāpat vēstīts, ka 12.jūnijā LIZDA bija nosūtījusi vēstuli vairākiem Saeimas deputātiem, lūdzot steidzami grozīt likumu, valsts nozīmes reformām paredzētos 7,07 miljonus eiro novirzīt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai.
Tomēr Saeima 13.jūnijā noraidīja opozīcijas deputātu pieprasījumu valsts nozīmes reformām paredzētos 7,07 miljonus eiro novirzīt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai. Pieprasījumu iesniedza Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Aldis Gobzems, Viktors Valainis (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Evija Papule (S), Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) un Linda Liepiņa.
Parlamentārieši norādīja, ka līdz 16.maijam nav veikti grozījumi valdības noteikumos par pedagogu algām, kas paredzētu darba samaksas pieauguma grafika izpildi no 1.septembra.
