Koalīcija vienojas eirokomisāra amatam virzīt Dombrovski

Pēc sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mediju pārstāvjiem paziņoja, ka koalīcijas partneri ir panākuši vienošanos eirokomisāra amatam virzīt Dombrovski un minētais jautājums tiks skatīt jau rīt, 11.jūnijā, valdības sēdē. Vienlaikus premjers rīt plkst.9 tiksies ar Dombrovski, bet pēc tikšanās ap plkst.9.30 plānots preses brīfings.

Premjera ieskatā, lai arī jautājums par Dombrovska virzīšanu amatam EK ilga divas nedēļas, lēmums tomēr nebija grūts un tas tika pieņemts ātri.

Līdz šim Dombrovskim atbalstu pauda koalīcijas partneru vairākums, bet Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV" bija pēdējie koalīcijas partneri, kuri vēl nebija publiski pauduši savu pozīciju jautājumā par Dombrovska virzīšanu uz eirokomisāra amatu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem apliecināja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalsta Dombrovska virzīšanu eirokomisāra amatam.

Savukārt Atis Zakatistovs (KPV LV) atzina, ka "KPV LV" vilcinājusies ar lēmuma pieņemšanu, jo politiskais spēks "nepazina" Dombrovski.

"Partijas frakcija pieņēma lēmumu nevis atbalstīt Dombrovski eirokomisāra amatā, bet gan tā neiebilst viņa virzīšanai. Dombrovskis tikšanās laikā ar "KPV LV" demonstrēja kompetenci. Dombrovska pienesums Latvijai eirokomisāra amatā būs izcils," pauda Zakatistovs. Vienlaikus politiķis piebilda, ka būtu labi, ja uz eirokomisāra amatu būtu pretendējuši vairāki kandidāti, nevis viens.

Uz mediju pārstāvju jautājumu, vai Dombrovskis plāno atteikties no līdzšinējiem pienākumiem EK viceprezidenta amatā, lai stātos Eiropas Parlamenta (EP) deputātu rindās līdz brīdim, kad jaunais EP apstiprinās nākamo EK, Kariņš uzsvēra, ka tas nebūs viņa vai valdības lēmums, bet gan paša Dombrovska.

Tāpat valdības vadītājs informēja, ka līdzšinējais EK prezidents Žans Klods Junkers personiski uzrunājis Kariņu ar lūgumu neatsaukt Dombrovski no līdzšinējiem pienākumiem.

"Tas tiek pamatots ar to, ka īslaicīgs EK viceprezidenta amata aizvietotājs Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksas vairāk nekā miljonu eiro, jo šis amats paredz mūža pensiju utt. Tāpat Junkers sacīja, ka viņš var iztikt bez daudziem komisāriem, bet bez Dombrovska nevar," stāstīja Karņš.

Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka Valdis Dombrovskis dzimis 1971.gada 5.augustā Rīgā. Viņš ir precējies.

1993.gadā beidzis Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultāti, iegūstot fizikas bakalaura grādu, bet 1995.gadā beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūstot inženierzinātņu bakalaura grādu ekonomikā.

No 1995.gada līdz 1996.gadam viņš studējis un izstrādājis maģistra darba eksperimentālo daļu Maincas universitātes Fizikas fakultātē, bet 1996.gadā LU ieguvis fizikas maģistra grādu. No 1997.gada līdz 1998.gadam viņš studējis doktorantūrā Merilendas universitātes Elektrotehnikas fakultātē.

1998.gadā Dombrovskis sācis strādāt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldē kā makroekonomikas analīzes speciālists, bet 1999.gadā kļuvis par Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecāko ekonomistu un 2000.gadā - par Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galveno ekonomistu.

Tāpat 2002.gadā Dombrovskis kļuvis par "Jaunā laika" (JL) valdes locekli un ievēlēts 8.Saeimā.

2002.gada novembrī Saeima viņu apstiprināja par finanšu ministru Einara Repšes valdībā. 2004.gada martā līdz ar Repšes valdības demisiju viņš zaudēja finanšu ministra amatu.

2004.gada jūnijā Dombrovski ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu.

2007.gada decembrī Dombrovskis bija partijas JL premjera amata kandidāts.

Pēc premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) demisijas toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2009.gada 26.februārī Dombrovskim uzticēja veidot jauno valdību un Saeima viņu šajā amatā apstiprināja 12.martā.

Pēc partiju apvienības "Vienotība" pārliecinošā starta 10.Saeimas vēlēšanās 2010.gada oktobrī Zatlers atkārtoti veidot jauno valdību uzticēja Dombrovskim.

Arī pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām 2011.gada rudenī Valsts prezidents Andris Bērziņš Dombrovski aicināja veidot jauno Ministru kabinetu.

2013.gada novembrī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu paziņojis par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata. Dombrovskis sacīja, ka tādā veidā viņš uzņemas politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. 2014.gada sākumā viņš atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2014.maijā Dombrovskis kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas "Vienotība" saraksta un tika ievēlēts. Viņš kļuva par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku.

Arī šī gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Dombrovskis tika ievēlētas no partijas "Jaunā Vienotība" saraksta.