KNAB saistībā ar Rimšēviča lietu viesojies Londonā, kur pratinājis Guseļņikovu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS "PNB banka" (iepriekš - "Norvik banka") lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.
Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.
Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.
Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.
Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.
KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.
Pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.
Rimšēvičs kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu patlaban ir apsūdzētā statusā kriminālprocesā, kas atrodas Ģenerālprokuratūrā un kuru iepriekš izmeklēja KNAB. Pērn vasarā Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Savukārt maija beigās abiem tika uzrādītas apsūdzības arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010.gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012.gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.
Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010.gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus. Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012.gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi. Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.
Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.
