Karstā diskusijā arhitekti lauž šķēpus, vai jaunajai koncertzālei tiešām jātop uz AB dambja
Nacionālās koncertzāles projektam jāmeklē lielāka sasaiste ar realitāti nākotnē, to šodien publisku diskusijā "Nacionālā koncertzāle uz AB dambja: Par un pret" uzsvēra vairāki arhitekti.
Šodien peldošajā mākslas galerijā "Noass" uz AB dambja interneta žurnāls "Satori" sadarbībā ar pilsētplānošanas festivālu "Mad City" rīkoja publisku diskusiju "Nacionālā koncertzāle uz AB dambja: Par un pret", kurā piedalījās arhitekts Jānis Dripe, Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, arhitekte un bijusī Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane, arhitekts un arhitektūras un dizaina biroja "Outofbox" dibinātājs Pēteris Bajārs, arhitekts Sergejs Ņikiforovs, kurš pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma veicis AB dambim alternatīvo koncertzāles novietņu izvērtējumu, un mākslas teorētiķis un kurators Kaspars Vanags.
Princis pauda viedokli, ka patlaban ir izveidojusies situācijā, kurā nav vai ir ļoti maz argumentu, lai nacionālā koncertzāle atgrieztos uz AB dambja. Viņš uzskata, ka par nacionālo koncertzāli ir jādomā, kā par sabiedrisko ēku, kura jāattīsta tādā vietā, kurā nevajag ieguldīt papildus līdzekļus infrastruktūras izbūvei.
Princis un arī vairāki citi diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ēkai ir jābūt multifunkcionālai, lai tā būtu ar iespējami plašāku pielietojumu. Kā negatīvs piemērs tika minēta Kopenhāgenas opera, kuru rudenī slēdz un ziemas sezonā tā praktiski netiek izmantota. Prinča ieskatā būtu lietderīgāk attīstīt Andrejostas teritoriju, kam no Eiropas Savienības struktūrfondiem ir atvēlēti 23 miljoni eiro.
Arhitekts un arhitektūras un dizaina biroja "Outofbox" dibinātājs Pēteris Bajārs norādīja, ka Latvijā ir raksturīgas augstas ambīcijas, bet pēc tam nav iespējams tās īstenot. Starptautiskā konkursā par labāko atzītā "Rīgas koncertzāles" projekta uz AB dambja autors arhitekts un plānotājs Andis Sīlis ir pārliecināts, ka tieši AB dambis ir piemērotākā vieta koncertzāles būvniecībai, jo tas ļautu attīstīt Pārdaugavu.
Arī arhitekte un bijusī Latvijas Arhitektu savienības (LAS) prezidente Gunta Grikmane pauda, ka LAS biedru viedokļi par koncertzāles būvniecību uz AB dambja ir dalījušies, bet LAS biedru balsojumā paust atbalsts Sīļa projektam.
Kā ziņots, par nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri tiek diskutēts kopš 2004.gada. Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019.gada 27.martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.
Savukārt pašreizējais īpašnieks plāno Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai.
Attīstības projekta "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi. Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredz, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kurš paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.
