Rīgas dome apgalvo, ka psihoneiroloģiskajā slimnīcā "aizmirstajam" jaunietim nodrošina visu iespējamo sociālo atbalstu

Departamenta pārstāvji Sociālo jautājumu komitejas sēdes slēgtajā daļā šodien informēja domes deputātus par to, kādu atbalstu pašvaldība patlaban sniedz jaunietim, kurš vairākus gadus dzīvojis psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

Departaments esot informējis, ka jaunietis pēc pilngadības sasniegšanas ir saņēmis gan valsts sociālās aprūpes centra pakalpojumu, gan kopš 2013.gada saņēma grupu dzīvokļa pakalpojumu Rīgas pašvaldībā.

Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Tāpat grupu dzīvoklī personas ar garīgā rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā speciālistu uzraudzībā apgūst prasmes un iemaņas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Kā norāda pašvaldībā, no 2018.gada beigām jaunietis ar pašvaldības atbalstu īrē labiekārtotu divu istabu dzīvokli daudzdzīvokļu mājā tuvu Rīgas centram, kā arī saņem asistenta atbalstu individuālās sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros.

Šo pakalpojumu kompleksu īstenojot nevalstiskā organizācija, kurai par šo darbu pašvaldība maksā ap 600 eiro mēnesī. Tāpat arī Rīgas Sociālais dienests sadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju, lai atbilstoši situācijai sniegtu jaunietim konsultācijas, nodarbības un citas aktivitātes, ņemot vērā viņa vajadzības.

"Jaunietim ir prasmes, kas ļauj dzīvot ārpus grupu dzīvokļa, jaunietis ir pierādījis spēju dzīvot neatkarīgi un patstāvīgi, iekļauties sabiedrībā, integrēties izglītības sistēmā un darba tirgū, jo regulāri strādā algotu darbu, kas ir arī viens no deinstitucionalizācijas procesa mērķiem," norāda departamenta pārstāvji.

Papildus departamenta vadība informēja deputātus, ka šobrīd notiek izvērtēšanas komisijas darbs saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "De facto" minēto situāciju, kas notikusi pirms gandrīz desmit gadiem. Komisija ir pieprasījusi arhīva dokumentus un veic tā laika notikumu izpēti krīzes centrā "Marsa gatve" un Rīgas Sociālajā dienestā.

Kad tiks pabeigta situācijas izvērtēšana, par pārbaudes rezultātiem tiks informēti gan Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti, gan plašāka sabiedrība.

Pašvaldībā norāda, ka arī Rīgas bāriņtiesa ir izveidojusi komisiju amatpersonu un līgumdarbinieku veikto darbību izvērtēšanai. Komisijas darbs būs apzināt notikušo saistībā ar tolaik pastāvošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī vērtēt, vai patlaban novērsti visi apstākļi, lai šāda situācija vairs nebūtu iespējama.

Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs aģentūrai LETA sacīja, ka vainīgos šajā situācijā nosaukt esot pāragri, jo tieši izveidoto komisiju darbs būs noteikt, kam par radušos situāciju jāuzņemas atbildība.

Arī deputāts Mārcis Kūlis (JKP), kurš rosināja jautājuma skatīšanu sēdē, sacīja, ka sanāksme bijusi racionāla un visas iesaistītās puses apzinoties situācijas nopietnību. Viņš piekrita, ka sākotnēji ir jāsagaida izveidoto komisiju atzinumi, jo situācija radusies laikā, kad strauji mainījušies likumu un citi normatīvie akti, kas nosaka institūciju atbildību.

Vienlaikus deputāts pauda viedokli, ka pašvaldībai un valstij būtu jānāk ar piedāvājumu, kā situāciju atrisināt bez tiesas starpniecības. "Viņa mūžs nekad vairs nebūs tāds, kāds varēja būt un no mūsu puses tas būtu nekrietni likt viņam tiesāties vēl desmit gadus," sacīja Kūlis.

Par komisijas darbā noskaidroto Labklājības ministrija tiks informēta līdz 30.jūnijam.

Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", valsts un pašvaldības amatpersonas pieļāvušas, ka mazs zēns uz gandrīz deviņiem gadiem tiek "aizmirsts" psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zēnu agrīnā vecumā atņēma mātei, kuras vienīgais ienākumu avots bija ubagošana.

Bērns ar laiku nonācis adopcijā pie vientuļa vīrieša, pie kura nodzīvojis pusotru gadu. Par šo periodu vairākas iestādes savstarpēji nesaistīti Valsts policijai ziņojušas par aizdomām, ka adoptētājs bērnu seksuāli izmantojis un bijis pret viņu vardarbīgs. Taču Valsts policijā seksuālā vardarbība neesot izmeklēta, bet visi ap gadsimtu miju iesniegtie iesniegumi esot pazuduši.

Zēns 2000.gada vidū nokļuva bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", kur viņš pavadīja gandrīz deviņus gadus. Uzreiz pēc "Ainažiem" viņš tika ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve". Tur viņam pēc konsultācijām ar ārstu atcēla spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai, kā arī atklājās, ka gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazina ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus.

Pārdzīvotā dēļ gandrīz 20 gadus vēlāk vīrietis vērsās Tiesībsarga birojā, kurš secinājis - palīdzības vietā bērna ciešanas tika vairotas.

Tiesībsarga birojā norāda - bāriņtiesai būtu bijis jāieceļ likumiskais pārstāvis jeb aizbildnis. Bērnam tobrīd bija dzīvi vecāki un dzīvas arī abas vecmāmiņas, taču Rīgas bāriņtiesa viņus neinformēja. Visus šos aptuveni deviņus gadus neviens viņu neapciemoja, un juridiski bērns nevienam nebija piederīgs.

Valsts policijā apstiprina, ka patlaban vīrietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto slimnīcā "Ainaži". Arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen sākts kriminālprocess.