"Latvijas dzelzceļš" sevis reklamēšanai caur sportu pusotrā gadā tērējis vairāk nekā miljonu eiro
"Latvijas dzelzceļš" sevis reklamēšanai caur sportu pusotra gada laikā tērējis vairāk nekā miljonu eiro, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Koncerns "Latvijas dzelzceļš" pērn un šogad slēdzis virkni reklāmas līgumu ar dažādiem medijiem par koncerna reklamēšanu un tam svarīgas informācijas izvietošanu. Bet no vairāk nekā divu miljonu eiro lielā reklāmas budžeta šajā laika periodā vismaz miljons eiro varētu būt aizgājis sevi reklamējot caur sportu. Šie līgumi nav publiski un par to, ka tajā vai citā sportistā vai komandā ieguldīta valsts uzņēmumu nauda, vai nojaust tikai pēc uzņēmumu reklāmas uz sporta krekliem, plakātiem, mašīnas vai motocikla, vēsta raidījums.
"Mums bija diezgan sarežģīti iegūt jebkādu informāciju no LDz. Jo faktiski katrā vēstulē norāda uz šo te komercnoslēpumu, ka jebkāda darbība ar līdzekļiem ir komercnoslēpums. Kādā veidā kapitālsabiedrība rīkojas ar saviem līdzekļiem, tieši atbalstot tās vai citas nevalstiskās organizācijas, manuprāt, informācijai būtu jābūt brīvi pieejamai," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
"De facto" zināms, ka šogad, dienu pirms politiskās varas maiņas satiksmes nozarē parakstīts 55 tūkstošus eiro vērts līgums par reklāmas izvietošanu ar Dobeles motosporta klubu "MX4 Dobele", no kura iepriekš startēja bijušā satiksmes ministra Ulda Auguļa dēls. Nedēļu vēlāk noslēgts arī līgums ar citu Auguļa dzimtās pilsētas Dobeles motosporta biedrību "Tautas sporta bāze" par 60 000 eiro. Tas sevi reklamē arī ar loka šaušanas sportu. Kopš pagājušā gada sākuma abas Dobeles biedrības no dzelzceļa koncerna kopumā saņēmušas 210 000 eiro. Augulis noliedz, ka būtu ietekmējis kapitālsabiedrībā pieņemtos lēmumus par reklāmas līgumu slēgšanu.
"Dobelē ir šie dzelzceļa mezgli, dzelzceļa sliedes," Augulis raidījumam min vienu no iemesliem, kādēļ dzelzceļam būtu svarīgi izvietot reklāmu sporta organizācijās no Dobeles. Uz jautājumu, kāds ir viņa viedoklis, vai LDz tas bija izdevīgs darījums, Augulis atbild: "Es jums vēlreiz atkārtoju, ja nedzirdat, tad ir Komunikāciju departaments dzelzceļā, kas arī plāno un veido. Ministrija nejaucas iekšā kapitālsabiedrību operatīvajās darbībās."
Raidījums vēsta, ka tai pašā laikā redzams, ka ievērojamas summas gājušas ne vien uz Dobeli, bet arī Ventspili, kur saimnieko ZZS ciešais politiskais partneris "Latvijai un Ventspilij" Aivara Lemberga vadībā. Piemēram, Olimpiskajam centram "Ventspils" pērn bijis 100 000 eiro vērts reklāmas līgums, basketbola klubam "Ventspils" – 100 000 pērn un 100 000 eiro arī šogad. Līgums bijis arī Ventspils futbola klubam. Simt tūkstoši ir maksimālā summa, ko koncerns saskaņā ar pašu noteiktajām vadlīnijām var ieguldīt vienā projektā starptautiskā mērķa tirgū, ziņo raidījums.
BK "Ventspils" valdes priekšsēdētājs un Ventspils domes deputāts Uldis Boitmanis ("Latvijai un Ventspilij") saka: "LDz rīkojās ļoti pareizi, ka savus mārketinga līdzekļus novirzīja Ventspils Olimpiskajam centram un basketbola klubam "Ventspils", jo tā šie līdzekļi sasniedz savu mērķi. Mērķis ir fokusēti palīdzēt sportistiem un popularizēt dzelzceļa vārdu."
Koncerns pērn aprīlī slēdzis 20 000 eiro reklāmas līgumu ar autosporta biedrību "SKN Sports" no Jēkabpils. Sadarbība vērsta uz autosportistu Reini Nitišu. Tā ilgst piecus gadus. Šīs biedrības vadībā ir Latvijas Zaļās partijas biedrs Armands Lībietis. Viņš pēdējos gados ziedojis ievērojamas summas ZZS. Arī pērn, pāris mēnešu pēc līguma noslēgšanas, Lībietis ziedoja 10 000 eiro, ziņo "De facto".
Lībietis noliedz, ka ziedojumi būtu saistīti ar iegūtajiem reklāmas līgumiem. "Es kā privātpersona esmu ziedojis vairākkārt ZZS, vairākus gadus pēc kārtas. Kaut kā ir jāatbalsta šīs politiskās partijas! Jūs taču ejat uz vēlēšanām, piemēram, jūs zināt, par ko balsot. Ir tā, ka Latvijā ir šī iespēja piesaistīt naudu - valsts naudu plus privātie ziedotāji," saka Lībietis.
Koncerns ar Kristera Serģa motoklubu pērn noslēdzis 80 000 eiro līgumu. Par 50 000 eiro pirkta reklāma Liepājas rallijā. Tāpat Koncerns slēdzis divdesmit tūkstošiem eiro vērtus līgumus ar Latvijas Automobiļu federāciju un Rencēnu autoklubu. Pirms tam, 2017.gadā Automobiļu federācija apbalvoja Auguli ar ordeni par ieguldījumu autosporta attīstībā. Tas saistīts ar Biķernieku trases attīstību, skaidro Augulis.
"Par katru šo centu ir atdeve. Mana pārliecība, ka šī te visa darbība, kas ir bijusi, simtprocentīgi nesusi uzņēmumam labumu," raidījumam teica LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Augulis uzsver, ka viņam kā satiksmes ministram nebija nekāda sakara ar LDz lēmumiem par reklamēšanos, un noliedz politisko ietekmi uz lēmumiem. Tas gan īsti nesakrīt ar dzelzceļa vadītāja teikto. "Visu visu veidu budžetus mēs šinī gadījumā saskaņojam, protams, ar akcionāru. Šinī gadījumā pašā sākumā arī šīs te visas summas, kas pārsniedz, iet uz saskaņojumu, uz ministriju," saka Bērziņš.
Raidījums vēsta, ka pēdējo divu gadu laikā LDz koncernam lieli reklāmu līgumi bijuši arī ar Latvijas Basketbola savienību – 200 tūkstoši eiro, un Latvijas Tenisa savienību – vairāk nekā 130 000 eiro. Abu biedrību vadībā ir ietekmīgi politiķi un biznesmeņi.
Par dzelzceļa koncerna līdzekļu izlietojumu pamatotību reklāmas vajadzībām šobrīd tiek veikts arī padziļināts audits. Tā rezultātus ministrs sola publiskot. "Mūsu secinājums ir, ka vajadzētu valstij kopumā būt skaidrai, pārredzamai sistēmai, kā valsts un arī valsts kapitālsabiedrības atbalsta sportu, jo skaidrs, ka bez atbalsta kā tāda jau sports pastāvēt nevar," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Par skaidri saprotamu principu izveidošanu sporta finansēšanai no valsts uzņēmumu naudas paredzēts runāt gan ar atbildīgo Saeimas komisiju, gan Izglītības ministriju, kas ir atbildīga par sporta politiku Latvijā. Tiesa, ministre Ilga Šuplinska "De facto" teica, ka tā šobrīd nav viņas prioritāte.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 7.maijā, Linkaits izteica neuzticību "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam, valdes loceklim Aivaram Strakšas un valdes loceklim Ainim Stūrmanim, un rosinās uzņēmuma padomi viņus atstādināt no amata. "Latvijas dzelzceļa" valdē strādā arī Ēriks Šmuksts.
Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan "Latvijas dzelzceļam", gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Savukārt "Latvijas dzelzceļa" valdes locekļi 10.maijā paziņoja, ka Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu "Latvijas dzelzceļa" sagatavošanu privatizācijai.
"Latvijas dzelzceļa" padomes priekšsēdētājs ir Jānis Lange, bet padomes locekļi ir Andris Maldups un Aigars Laizāns.
"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".